Līdz ar Kņazevu aizturēts arī advokāts, kurš darbojies kā starpnieks kukuļa nodošanā.
Ukrainas pretkorupcijas biroja jaunais vadītājs Semens Krivonoss kopā ar pretkorupcijas prokuratūras vadītāju Oleksandru Klimenko otrdien informēja žurnālistus par Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētāja aizturēšanas apstākļiem.
Kā var saprast no amatpersonu teiktā, kukuļņemšana neaprobežojas ar vienu lietu, bet gan ir aizdomas par sistēmiskām darbībām ar mērķi nopirkt sev vēlamus tiesu spriedumus.
Ukrainas mediji ziņo, ka ar šo kukuļdošanas lietu varētu būt saistīts uzņēmējs Konstantīns Ževago un viņa koncerns "Finansi i kredit".
Ukrainas Augstākā tiesa nesen pieņēmusi Ževago labvēlīgu spriedumu lietā par Poltavas kalnrūpniecības uzņēmuma akciju iegādi.
Ukraiņu izdevums "Dzerkalo Tižņa", atsaucoties uz avotiem tiesībsargājošas iestādēs, raksta, ka Kņazevs naudu saņēmis no cilvēkiem, kuri gādājuši, lai tiesa izlemtu par labu Ževago interesēm.
Runa esot par nesen Augstākās tiesas Lielajā palātā izskatītu strīdu saistībā ar Poltavas dzelzs rūdas ieguves un pārstrādes rūpnīcas "Ferrexpo" 40% akciju piederību.
Kā secinājuši izmeklētāji, lai nezaudētu akcijas, oligarhs un advokāts vienojušies piekukuļot tiesnešus, lai viņi lemj par labu Ževago.
"Tika fiksēti vairāki kontakti starp grupas "Finansi i kredit" īpašnieku un vienu no advokātu apvienības īpašniekiem, ko izmantoja kā aizsegu noziedzīgai rīcībai. Viņi vienojās nodot nelikumīgus labumus tiesas ierēdņiem, lai tiktu pieņemts uzņēmējam labvēlīgs spriedums," informē Krivonoss.
Savukārt pats Ževago kategoriski noliedzis, ka būtu devis kukuļus tiesnešiem.
Ževago ir bijušais Ukrainas parlamenta deputāts, kura biznesa impērijas vērtība saskaņā ar "Forbes""datiem ir 1,2 miljardi dolāru.
Pagājušā gada nogalē pēc Ukrainas varasiestāžu pieprasījuma Ževago tika arestēts Francijā, bet Francijas tiesa ir noraidījusi Ukrainas prasību par viņa izdošanu.
Krivonoss norādījis, ka ierosinātā krimināllieta ir ievērojamākā lieta visa Ukrainas pretkorupcijas biroja un specializētās prokuratūras pastāvēšanas laikā un visaugstākā līmeņa atmaskošana augstākajā tiesu varā.
To apstiprina arī Klimenko. "Šī ir ļoti sarežģīta izmeklēšana, un es gribu pateikt paldies izmeklētājiem un prokuroram, kas bija tieši iesaistīti, dokumentējot šī grupējuma noziedzīgās darbības. Šis grupējums, tā dēvētais "ēnu ofiss", kurš bija saistīts ar Augstākās tiesas darbu, – par tā pastāvēšanu informāciju saņēmām gada sākumā un tika veikts fantastisks darbs, lai dokumentētu šī ofisa aktivitātes."
Kā noprotams no tiesībsargu stāstītā, šajā izmeklēšanā varētu figurēt arī citi tiesneši.
Ukrainas mediji raksta pat par 18 tiesnešiem, kuru darbības tiek pārbaudītas, taču neko detalizētāk tiesībsargi pagaidām neatklāj, norādot, ka izmeklēšana turpinās.
43 gadus vecais Kņazevs ir Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopš 2021. gada decembra.
Pagaidām zināms, ka viņš ir aizturēts, bet apsūdzības vēl nav izvirzītas. Zināms, ka kratīšanās šajā kriminālprocesā izņemtas lielas naudas summas.
Pretkorupcijas birojs publiskojis dažas fotogrāfijas no kratīšanas, kur redzams kaudzēm naudas gan seifā, gan galds noklāts ar naudas žūkšņiem.
#НАБУ і #САП викрили схему корупційного тиску на суди. Неправомірна вигода розміром близько 2.7 млн дол. США для Голови Верховного Суду та адвоката може бути частиною більш широкої схеми корупційного тиску на суди👉https://t.co/XXNxoumaa1 pic.twitter.com/BuZqQyVau4
— NAB Ukraine (@nab_ukr) May 16, 2023
Ukrainas Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija izplatījusi paziņojumu, kurā atzinusi, ka šī ir "melna diena" Augstākās tiesas vēsturē.
Tiesneši esot šokēti par šiem jaunumiem. Nedaudz vēlāk tiesnešu plēnums nobalsoja par neuzticības izteikšanu Kņazevam, tādējādi viņš atstādināts no Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata.
Ukrainas pretkorupcijas centrs publiskojis paziņojumu, kurā uzsver šīs lietas nozīmi visai Ukrainas tiesu sistēmai un tās attīrīšanai no negodprātīgiem tiesnešiem. Šajā paziņojumā arī minēts, ka cita starpā Augstākās tiesas darba kārtībā bija lietas par sankciju atcelšanu atsevišķiem oligarhiem.
Kā zināms, Ukraina izveidojusi sankcionēto personu sarakstu, kurā iekļauti Krievijas pilsoņi un tiem piederošie uzņēmumi Ukrainā; šobrīd Ukrainā apzinātas aptuveni 200 ar Krievijas pilsoņiem saistītas lielas kompānijas. To aktīvu konfiskācija notiek caur tiesu.
Paredzams, ka šī lieta būs liels izaicinājums tiesiskumam Ukrainā, ņemot vērā, ka korupcija šajā valstī gadiem ilgi bijusi viena no lielākajām problēmām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš vairākkārt solīja, ka valsts aktīvāk apkaros kukuļošanas sērgu, kas plaši iesakņojusies Ukrainā.
Ukraina grib kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Briselē uzsver, ka cīņa ar korupciju ir viens no priekšnoteikumiem, lai Kijiva varētu pievienoties ES. Saskaņā ar organizācijas "Transparency International" veidoto korupcijas uztveres reitingu Ukraina šajā jomā ierindojas 116. vietā 180 valstu vidū.
