Lielākā daļa valstu paraksta deklarāciju

Svarīgi, ka sanāksmes noslēguma deklarāciju parakstīja valstis arī no citiem kontinentiem, piemēram, Argentīna, Kenija un citas. Kopumā no 100 valstīm un organizācijām dokumentu parakstījušas 80 valstis un četras organizācijas – arī Ungārija un Serbija.

Deklarācijā uzsvērts valstu, tostarp Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips. Runāts arī par kodoldrošību, piemēram, ka Krievijas okupētajai Zaporižjas atomelektrostacijai būtu jādarbojas Ukrainas kontrolē. Tāpat par nepieciešamību nodrošināt drošu kuģošanu Melnajā jūrā globālā pārtikas nodrošinājuma kontekstā. Un ka jāapmaina visi karagūstekņi, bet nelikumīgi deportētie Ukrainas bērni jāatgriež Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis samitu raksturoja kā panākumu, kā pirmo samitu, un ka tagad sāksies darbs pie nākamā samita gatavošanas ar mērķi piesaistīt vairāk valstu. Šeit bija pārstāvētas valstis no visiem kontinentiem.

"Tā ir tikai daļa panākumu. Mums galvenais panākums, bez šaubām, būtu kara beigšanās. Panākums šajā gadījumā pat varbūt nav pareizais vārds. Tā ir vienīgā iespēja pastāvēt šajā pasaulē. Vienīgā taisnīgas dzīves iespēja. Un mēs darīsim visu, lai izbeigtu karu. Šodien bija tikai pirmā kārta," sacīja Zelenskis.

Noskaņojumu Ukrainas partneru vidū labi raksturoja Kanādas premjera Džastina Trudo šodien teiktais: "Šī sanāksme ir miera samits par Ukrainu, bet ne tikai par Ukrainu. Tas ir par valstīm no visas pasaules, kas sapulcējas, lai iestātos par un aizsargātu starptautiskos likumus, kas sargā mūs visus. Ukraina patlaban ir viena no pasaules cīņu frontēm. Mums visiem ir jāturas kopā."

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šis samits ir solis tālākam ceļam, un pauda: "Vienlaikus, protams, šis ir tikai sākums, jo ne jau no šī samita tagad pēkšņi iestāsies miers, bet parādīt Krievijai, ka pasaule ir vienota Ukrainas atbalstam un ka šeit ir šīs simt delegācijas, kas ir fiziski ieradušās no visas pasaules. Ir ārkārtīgi svarīgi vienlaikus arī parādīt Ķīnai – tas, ka tā neieradās, ir kļūda. Jā, jo šeit bija gan Saūda Arābija, gan citas valstis, Kataras premjers un citi. (..) Es domāju, nākamajā reizē Ķīna gribēs būt tādā pasākumā."

Šveices prezidente teica, ka ir izdevies atrast kopsaucējus, kas ļauj cerīgi lūkoties uz tālāko procesu. Aptuveni puse valstu bija Ukrainas rietumu sabiedroti, kas Kijivai atkārtoti pauda atbalstu. Augstā līmenī bija pārstāvētas Eiropas valstis. ASV pārstāvēja viceprezidenta Kamala Harisa un Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Viņš norādīja:

"No mūsu skatu punkta, šis samits ir kritisks atskaites punkts ceļā uz taisnīgu mieru. Un Amerikas Savienotās Valstis ies šo ceļu plecu ar Ukrainu, līdz Ukraina gūs virsroku, līdz miers gūs virsroku."

Samitā Latviju pārstāvja prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš Latvijas Televīzijai šo sanāksmi raksturoja kā sākumu ceļam, kas gan var būt garš un ilgs.

"Miers ir vairāk nekā kara neesamība"

Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina nesen izteiktie priekšlikumi tajā netika apspriesti. Kā norādīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, visiem esot skaidrs, ka tie neesot nopietni uztverami un domāti, lai novērstu starptautiskās kopienas uzmanību no Šveices samita.

"Miers ir vairāk nekā kara neesamība. Tūlītēja uguns pārtraukšana bez nopietnām sarunām, bez plāna, kā sasniegt taisnīgu un paliekošu mieru, bet balstoties tikai uz tā dēvēto jauno realitāti, beigās tikai nostiprinās Krievijas nelikumīgu teritoriju sagrābšanu. Tas novedīs pie vēl viena iesaldēta konflikta, kas būs netaisnīgs, bīstams un nebūs ilgtspējīgs nedz Ukrainai, nedz Eiropai, nedz starptautiskai kopienai."

Jāatgādina, ka Putins nesen pieprasīja, lai Ukraina atdotu Krievijai tos reģionus, ko šī valsts ir nelikumīgi anektējusi, atsakās no vēlmes pievienoties NATO un pārtrauc karošanu. Ir skaidrs, ka šāds priekšlikums nedz Ukrainas vadībai, nedz lielai daļai starptautiskās kopienas nav pieņemams.

To atzina arī ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Viņš piebilda, ka šādu nosacījumu pieņemšana padarītu Ukrainu ievainojamu pret iespējamiem nākotnes Krievijas uzbrukumiem un līdz ar to nedrošāku.

Tikmēr Maskava atbildēja, ka Rietumi nevēlas konstruktīvi reaģēt uz tās priekšlikumiem, un ieteica Kijivai tos tomēr apdomāt, ņemot vērā sarežģīto situāciju frontē. Tajā pašā laikā izskan, ka tieši Krievija, nevis Ukraina pašlaik cieš lielus zaudējumus pie Harkivas.

Birgenštokā bija arī tādu valstu pārstāvji, kas atteicās pievienoties noslēguma paziņojumam. Viņu vidū arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds, kurš samitā izteicās, ka, viņaprāt, bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.

"Mēs turpināsim sniegt atbalstu visiem centieniem panākt dialogu starp abām pusēm. Mēs uzskatām, ka starptautiskai kopienai ir svarīgi atbalstīt jebkuru soli nopietnu sarunu virzienā. Tās prasīs sarežģītus kompromisus, kas kļūs par daļu no plāna, kā panākt mieru. Te ir svarīgi uzsvērt, ka jebkurš nopietns process prasīs Krievijas iesaisti. Mēs ceram, ka šī samita noslēgums to atspoguļos," viņš norādīja.

Daļa valstu šeit uzsvēra, ka pie sarunu galda vajadzētu būt arī Krievijai. Krievija uz samitu Šveicē netika aicināta, kādēļ savukārt Ķīna atteicās nosūtīt savus pārstāvjus. Šāds, piemēram, bija Saūda Arābijas un Kenijas viedoklis.

Kenijas prezidents Viljams Ruto norādīja: "Šim samitam nevajadzētu būt tikai draugu tikšanās reizei. Šai vajadzētu būt gan draugu, gan ienaidnieku tikšanās reizei. Lai būtu panākumi šajā pozitīvajā trajektorijā, pie galda ir jābūt Krievijai. Tas  – pirmkārt. Otrkārt, amerikāņu ģenerālis Normans Fosters reiz teica, jo vairāk sviedru izlejam mierā, jo mazāk asiņu izlejam karā. Pasaules vadītājiem pienācis laiks runāt par mieru, vienoties par mieru, smagi strādāt, lai izveidotu mieru."

ASV viceprezidente Kamala Harisa samitā paziņoja arī par jaunu palīdzības pakotni Ukrainai 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Šis bija pirmais tik augsta līmeņa samits par mieru kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Tas kalpojis kā iespēja aktualizēt, iekustināt vilkmi globālākā diplomātiskajā arēnā. Darbs turpināsies, dažādu veidu sanāksmes, lai detalizēti izrunātu Šveicē apspriesto, lai laika gaitā vienotos par nākamo šāda veida samitu kādā citā valstī, varbūt ārpus Eiropas. Un ar mērķi, ka nākamajā piedalīsies vēl vairāk valstu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.