Jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums galvenokārt atšķirsies ar to, ka tajā būs vairāk konservatīvi un labēji noskaņotu politiķu.
Viņu vidū ir jauna politiskā grupa ar nosaukumu "Patrioti Eiropai". Tajā darbosies liela daļa no iepriekšējā sasaukumā pastāvējušās frakcijas "Identitāte un demokrātija". Runa ir par franču eiroskeptiķes Marinas Lepēnas politisko spēku, par Itālijas "Līgu", kā arī par Viktora Orbāna partiju "Fidesz" un Vili Krištopanu no partijas "Latvija pirmajā vietā".
Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni un viņa partija "Līga" ir viens no vadošajiem spēkiem šajā grupā.
"Šodien Briselē ir dzimusi trešā lielākā grupa Eiropas Parlamentā, lai cīnītos ar sociālistiem, islāmistu un Ķīnas atbalstītājiem, Zaļā kursa ekstrēmistiem un pret elektrisko automobiļu ieviešanu par katru cenu. Mēs gribām aizsargāt darbavietas, ģimeni un jaunatnes nākotni, kā arī Itālijas un Eiropas pilsoņu drošību. Mēs esam iecēluši ģenerāli Roberto Vanači par grupas viceprezidentu," sacīja Salvīni.
Lai gan Krištopans apgalvo, ka tā ir "labēja, spēcīga grupa" nevis "kaut kādi margināļi", daudzi Eiropas Parlamentā tam nepiekrīt.
Bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni no Eiropas Tautas partijas, kurš pašlaik ir Itālijas ārlietu ministrs, saka, ka viņam nav izprotama "Patriotu" nostāja.
"Ko nozīmē patrioti? Es nezinu, jo es arī esmu patriots, bet es iestājos arī par Eiropu, jo Eiropa ir daļa no manas identitātes. It sevišķi tādēļ, ka es vispirms esmu itāļu patriots un tikai tad Eiropas patriots. Es neesmu pret citiem," norādīja Tajāni.
Līdz ar to, lai arī "Patrioti Eiropai" ir trešā lielākā frakcija jaunajā parlamenta sasaukumā, nekādi atbildīgi amati parlamenta vai komiteju vadībā tai netiks piešķirti.
Tas pats attiecas arī uz vēl vienu galēji labējo grupu "Suverēno nāciju Eiropa", kur vadošo lomu spēlē vācu eiroskeptiķi no partijas "Alternatīva Vācijai". Tādēļ vairāk amatu tiks tā dēvēto tradicionālo partiju pārstāvjiem – Tautas partijai, sociāldemokrātiem un liberāldemokrātiem. Šo pieeju dēvē par "sanitāro kordonu".
Arī Zaļo grupas deputāte no Luksemburgas Tillija Meca to atbalsta.
"Mums ir jārespektē vēlētāju vēlmes. Bet tajā pašā laikā mums par katru cenu ir jāizvairās no amatu piešķiršanas tiem, kuri vēlas sagraut Eiropu no iekšpuses," viņa teica.
Turpretī Fernāns Kartheizers no Luksemburgas labējās partijas ADR ir atšķirīgās domās.
"Es galīgi neatbalstu šādu pieeju, jo tā ir ārkārtīgi nedemokrātiska attieksme. Tā patiešām ir selektīva demokrātija, kas pasaka, ka mēs esam gatavi runāt tiktai ar tiem, kas mums patīk, tikai ar tiem, kam ir līdzīgs viedoklis. Bet visi šie cilvēki ir saņēmuši vēlētāju mandātu. Tādēļ tas ir cieņas trūkums pret iedzīvotājiem, tā ir cenzūra, tā ir izslēgšana, tā ir selektīva demokrātija. Man tas nav pieņemams," teica Kartheizers.
Viņš pieder pie Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas. Tajā vadošo lomu spēlē pašlaik Polijas opozīcijā esošā partija "Likums un taisnīgums", kā arī Itālijas premjeres Džordžijas Meloni partija "Itālijas brāļi".
Turpat darbosies arī trīs deputāti no Latvijas – Roberts Zīle un Rihards Kols no Nacionālās apvienības, kā arī Reinis Pozņaks no "Apvienotā saraksta". Uz šo politisko grupu pieminētais "sanitārais kordons" neattiecas. Tādēļ Zīle iepriekšējā sasaukumā varēja būt viens no parlamenta viceprezidentiem.
Tomēr visam ir savas robežas. Tāpēc ciešāka sadarbība ar šo grupu, lai uz otro termiņu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā apstiprinātu Urzulu fon der Leienu, nav pieņemama sociāldemokrātiem.
"Jau kādu laiku Eiropa nosveras pa labi. Te runa nav tikai par protestu, bet arī par dziļu pārliecību, kas kļūst arvien izplatītāka," pauda Vācijas sociāldemokrātu līdzpriekšsēdētāja Saskia Eskena.
"Tam palīdz arī radikāli labēji sociālie tīkli, kas izmanto visus sasāpējušos jautājumus sev par labu. Tas rada apdraudējumu mūsu mierīgai līdzāspastāvēšanai Eiropā un kopējai labklājībai," viņa uzskata.
Tādēļ sagaidāms, ka otrdien deputāti parlamenta priekšsēdētājas amatā iecels Robertu Metsolu no Eiropas Tautas partijas. Savukārt 14 vietnieku, kā arī piecu kvestoru amati tiks sadalīti starp viņas partiju, konservatīvajiem, sociāldemokrātiem, liberāldemokrātiem, zaļajiem un kreisajiem.
