Plāns varētu tikt apstiprināts kuluāros Eiropas politiskās kopienas sanāksmē, kas notiks šo ceturtdien.
Valstis plāno apmainīties ar informāciju par Krievijas floti, lai saskaņotu reakciju uz tās kuģu un starpnieku radītajiem riskiem. Abas puses strādātu arī ar privāto sektoru un citiem interesentiem.
Mērķis ir vēl vairāk apgrūtināt Krievijai peļņas gūšanu no naftas resursiem. Viens no avotiem norādījis, ka valstu īstenotie pasākumi var novest pie Krievijas kuģu sankciju saraksta palielināšanas.
Tā dēvētā Krievijas "ēnu flote" ir novecojoši un lielākoties neapdrošināti naftas tankkuģi, kurus Krievija izmanto, lai pārvadātu naftu, kuras cena pārsniedz 60 ASV dolāru par barelu – cenu griestus, ko ES, ASV un G7 noteica 2022. gada decembrī, cenšoties samazināt Maskavas ieņēmumus no fosilā kurināmā.
"Krievijas "ēnu flote" rada draudus mūsu valstīm un citām valstīm, kas ir atkarīgas no pasaules jūrām un okeāniem," teikts dokumentā, kura saturs pirms parakstīšanas vēl var mainīties, norādīja aģentūra "Bloomberg".
"Daudzi kuģi šajā "ēnu flotē" nav apdrošināti un tiek slikti uzturēti. Daudzi iesaistās darbībās, kas pārkāpj drošības un vides pamatstandartus un noteikumus," skaidrots dokumentā.
