Savukārt grupa Eiropas Parlamenta (EP) deputātu ir aicinājusi Briseli rīkoties vēl stingrāk un apturēt Ungārijas balsstiesības ES Padomē.
Orbāns aizstāv savu "miera misiju"
1. jūlijā Ungārija uz pusgadu kļuva par ES prezidējošo dalībvalsti. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns to steidza izmantot, lai apmeklētu Ukrainu, Krieviju un Ķīnu, kur viņš izklāstīja savus piedāvājumus Krievijas uzsāktā kara Ukrainā diplomātiskam risinājumam.
Savukārt pēc NATO samita Vašingtonā viņš vēl paguva Floridā tikties ar ASV republikāņu līderi Donaldu Trampu un pauda pārliecību, ka Tramps turēs savu solījumu pēc atgriešanās prezidenta amatā nekavējoties izbeigt karu Ukrainā.
Pats Orbāns to nodēvēja par "miera misiju", kuras mērķis esot izbeigt asiņainu karu Eiropā. Taču Orbāna tā dēvētā miera plāna kritiķi ir norādījuši, ka tas būtībā nozīmētu Ukrainas piekāpšanos Krievijas prasībām.
Ungārijas premjerministrs atzinis, ka ES prezidentūra nesniedz viņam mandātu visa bloka vārdā vadīt sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu, taču Orbāns uzstāja, ka Ungārijas prezidentūras pusgads ir jāizmanto, lai "radītu nosacījumus mieram". Viņš arī ir kritizējis ES vadību, kas atbalstot karu, nevis vēloties to izbeigt.
Citas dalībvalstis norobežojas no Orbāna misijas
Orbāna brauciens pie agresorvalsts vadītāja Vladimira Putina un viņam draudzīgā Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina sadusmoja ES līderus, kuri nebija informēti par Ungārijas premjera plāniem.
ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels sacīja, ka Ungārijai kā suverēnai un neatkarīgai valstij ir tiesības īstenot savu ārpolitiku, taču tā nedrīkst būt pretrunā ar ES kopējo nostāju noteiktos jautājumos, tostarp par Krievijas karu Ukrainā.
"Premjerministrs Orbāns apgalvo, ka viņš to nedara Eiropas Savienības vārdā, ka viņš to dara kā Ungārijas premjerministrs. Bet tādā gadījumā viņam nevajadzētu izmantot Eiropas Savienības Padomes prezidentūras logotipus.
Un ir mazliet pārsteidzoši, ka viņš sāka savu turneju tikai dienu pēc tam, kad Ungārija pārņēma Padomes prezidentūras pienākumus. Es domāju, ka ir radusies neskaidrība, kas nepalīdz Eiropas Savienībai," teica Borels.
Reaģējot uz Orbāna rīcību, Eiropas Komisija (EK) ir nolēmusi, ka tās prezidents un citi komisijas locekļi turpmāk neapmeklēs Ungārijas prezidentūras rīkotās neformālās tikšanās. Viņu vietā uz sanāksmēm dosies zemāka ranga ES amatpersonas.
Virkne bloka dalībvalstu – Zviedrija, Somija, Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija – jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir nolēmušas nesūtīt savus ministrus uz ES neformālajām sanāksmēm Ungārijā.
Bet 63 EP deputāti uzskata, ka Ungārijai būtu jāatņem balsstiesības ES Padomē. Viņi kopīgā vēstulē ir vērsušies pie EK prezidentes Urzulas fon der Leienas, ES Padomes prezidenta Šarla Mišela un EP prezidentes Robertas Metsolas, norādot, ka Orbāns ir nodarījis būtisku kaitējumu, ļaunprātīgi izmantojot Ungārijas prezidentūru ES.
Iespējami arī stingrāki soļi
Arī Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka nav izslēgta iespēja apturēt Ungārijas balsstiesības ES Padomē, jo citas bloka dalībvalstis nav mierā ar Orbāna rīcību.
"Viņš bez jebkāda pilnvarojuma dodas vizītēs un pārstāv Eiropas Savienību, un pie Krievijas līdera Vladimira Putina vai Ķīnā mūsu vārdā piedāvā miera plānus, kas ir Maskavas tā sauktie miera plāni," Cakhna sacīja intervijā Igaunijas sabiedriskajam radio.
"Es nedomāju, ka Eiropas Komisija aprobežosies tikai ar zemāka līmeņa pārstāvniecību Ungārijas rīkotajās sanāksmēs. Es neizslēdzu, ka pret Ungāriju tiks uzsākti daudz nopietnāki procesi, kas attiecas uz prezidentūru, bet kas var attiekties arī uz viņu balsstiesību apturēšanu."
Tomēr ir maz ticams, ka ES varētu vienoties par tik radikālu vēršanos pret Ungāriju.
