Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka mēneša sākumā ierosināja Polijas kolēģei Malgožatai Kidavai-Bloņskai, ka Varšava varētu aizsargāt Ukrainas kaimiņu reģionu gaisa telpu. Kidava-Bloņska uzreiz neatbildēja uz šo ierosinājumu.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs pagājušajā nedēļā NATO samitā Vašingtonā sacīja, ka bez NATO akcepta Polija neaizsargās debesis virs Ukrainas.
"Mēs nepieņemsim lēmumu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas bez alianses atbalsta un apstiprinājuma," Polijas medijiem sacīja ministrs, piebilstot, ka Polija šo jautājumu izvirzīs divpusējās sarunās ar citām NATO valstīm.
Stoltenbergs intervijā Ukrainas televīzijas maratonam noliedza, ka Polija vai kāda cita NATO valsts varētu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas teritorijas.
"NATO atbalstīs Ukrainu, un mēs nesen esam palielinājuši savu atbalstu. Taču NATO politika paliek nemainīga – mēs nepiedalīsimies šajā konfliktā," paziņoja ģenerālsekretārs. "Mēs nekļūsim par konflikta dalībniekiem. Tāpēc mēs atbalstām Ukrainu, lai iznīcinātu Krievijas lidmašīnas, bet NATO nebūs tieši iesaistīta," viņš uzsvēra.
Priekšlikums Polijai notriekt Krievijas raķetes, kas dodas Polijas teritorijas virzienā, kamēr tās vēl atrodas Ukrainas gaisa telpā, tika iekļauts drošības sadarbības līgumā, ko šonedēļ Varšavā parakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Pēc vienošanās noslēgšanas Tusks norādīja, ka 8. jūlijā jāapspriež Polijas virzienā lidojošo raķešu notriekšana virs Ukrainas, uzsverot, ka šajā jautājumā ir nepieciešama NATO solidaritāte.
Zelenskis pauda pārliecību, ka vienošanos iespējams ātri īstenot, lai gan Polija pirms mēģinājuma notriekt Krievijas raķetes apspriestos ar NATO sabiedrotajiem.
"Šajā posmā tā ir ideja. Mūsu vienošanās paredz, ka mēs šo ideju izpētīsim," NATO samita laikā Vašingtonā sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
"Mūsu dilemma ir šāda. Ja mēs tās notrieksim tikai tad, kad tās ielidos mūsu gaisa telpā, atlūzas apdraudēs mūsu pilsoņus un mūsu īpašumus," piebilda ministrs, norādot, ka ukraiņi piedāvā notriekt Ukrainas gaisa telpā raķetes, kas šķērso Rietumukrainu un virzās uz Poliju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas. Jūlijā Krievija veica nežēlīgu uzbrukumu Ukrainā lielākajai bērnu slimnīcai Kijivā.
