Eksperti informēja, ka vairāk nekā 7300 civiliedzīvotāji gāja bojā Krievijas apšaudēs valdības kontrolētajos Ukrainas reģionos. Savukārt Krievijas okupētajos apgabalos nogalināti vairāk nekā 2100 civiliedzīvotāji. Oficiāli arī apstiprināts, ka dažāda smaguma ievainojumus guvuši vismaz 17 tūkstoši cilvēku. 

Biroja jaunajā ziņojumā apstiprināts, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Ukrainā ir nogalināti 9444 civiliedzīvotāji, bet patiesais upuru skaits, domājams, ir daudz lielāks. 

ANO aģentūra atzīmēja atzīmēja, ka uzskaite nav pilnīga, jo trūkst datu no daudziem reģioniem. Datu trūkums sevišķi attiecas uz tādām pilsētām kā Mariupole, Lisičanska un Severodonecka, kuras Krievijas armija okupēja pēc ilgām un smagām kaujām, kas apgrūtina datu iegūšanu.

Arī Ukraina uzskata, ka nogalināto ukraiņu skaits var būt par vairākiem tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu lielāks, nekā oficiāli reģistrētais. 

Saskaņā ar ANO datiem Doneckas un Luhanskas apgabalos abās frontes pusēs ir ievērojami vairāk upuru nekā Kijivā, Ukrainas centrālajā daļā un valsts rietumos.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.