Sākotnēji šis vīruss tika atklāts 1958. gadā Dānijā pērtiķiem, kas tika turēti pētniecības nolūkos. Bet cilvēkiem pirmo reizi tas ticis atklāts 1970. gadā Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā. Arī vīrusa jaunais variants uzliesmojis tieši tur, un tas noticis pērnā gada septembrī.
Šogad šajā Āfrikas valstī no tā miruši jau vismaz 548 cilvēki. Tālāk slimība ir izplatījusies Āfrikas centrālajā un austrumu daļā. Skartas tādas valstis kā Ruanda, Kamerūna, Kenija, Centrālāfrikas Republika un citas. Kongo Demokrātiskajā Republikā bakas ļoti ātri izplatās nometnēs, kurās uzturas valsts iekšienē pārvietotie bēgļi, kuri uz tām atbēguši armijas un nemiernieku militārā konflikta dēļ.
Lai gan vismaz vietējos medicīnas centros cilvēki tiek ārstēti, kopumā vietējie stāsta, ka cilvēkiem trūkst informācijas par slimības izplatību un riskiem.
"Mums vēl ir jāpēta dati. Bet oriģinālā celma pārnese bija limitēta, tas tika pārnests no dzīvnieku rezervuāriem. Tagad izskatās, ka vīruss ir labāk pielāgojies pārnesei no cilvēka uz cilvēku," sacīja virusologs Džulians Tengs. "Tas ir tas, ko redzējām ar Covid-19. Šis vīruss ir pastāvējis jau 50 vai 60 gadus. Es pieļauju, ka vairāk saslimšanas gadījumu cilvēkiem ļauj vīrusam evolucionēt un pārnese no cilvēka uz cilvēku kļūst efektīvāka. Tas pats, ko redzējām ar Covid-19 un SARS-CoV-2 vīrusu."
Pārsvarā šo pērtiķu baku variantu var izslimot viegli, tomēr retos gadījumos tas var būt letāls. Daži no galvenajiem saslimšanas simptomiem ir izsitumi, drudzis, stipras galvassāpes, muskuļu sāpes un muguras sāpes.
Šonedēļ reģistrēts arī pirmais saslimšanas gadījums ārpus Āfrikas un tas konstatēts Zviedrijā. Par to paziņojusi Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra.
Persona atgriezusies no ceļojuma Āfrikā. Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra uzsvēra, – fakts, ka valstī viens cilvēks šobrīd slimo ar šo vīrusu, neietekmē risku iedzīvotājiem, un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs šo risku pašlaik uzskata par ļoti zemu.
Šī nav pirmā reize, kad vīruss uzliesmojis un nonācis Eiropā. Vēl nesen – 2022.gada vasarā – slimība izplatījās gandrīz 100 valstīs, tai skaitā Eiropā un Āzijā. Šo uzliesmojumu izdevās pakļaut kontrolei, vakcinējot grupas, kam ir vislielākais risks saslimt.
Šobrīd visā Āfrikas kontinentā ir pieejamas tikai aptuveni 200 000 vakcīnu, bet nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni. Kopumā laikā no 2022. gada sākuma līdz šī gada jūlija beigām 15 Āfrikas valstīs ir ziņots par vairāk nekā 37 000 saslimšanas gadījumu un 1451 nāves gadījumu. Lielākā daļa mirušo ir bērni.
Tas, kas dara bažīgus zinātniekus, ir tas, cik ātri izplatās jaunais slimības variants un cik liels ir mirstības rādītājs. Līdz ar to Pasaules Veselības organizācija šonedēļ izsludināja starptautisku ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā.
Tas tiek darīts organizācijas secinājumu dēļ, kuri norāda uz to, ka pastāv risks pērtiķu bakām izplatīties starptautiskā mērogā un kļūt par veselības apdraudējumu vairākās valstīs. Šādas ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir brīdināt varasiestādes visā pasaulē, lai tās sagatavotos iespējamiem uzliesmojumiem.
Arī pirms diviem gadiem PVO izsludināja ārkārtas situāciju. Pēc Zviedrijā konstatētā saslimšanas gadījuma organizācija pieļauj, ka saslimšanas gadījumi var parādīties arī citviet Eiropā, tiesa, kopumā eksperti norāda, ka riski Eiropā ir ļoti zemi.
Ķīna savukārt ir paziņojusi, ka nākamo sešu mēnešu laikā sāks pārbaudīt ievestās preces un cilvēkus, kas ierodas Ķīnā no vīrusa skartajām teritorijām.
