Jūnijā Nīderlande paziņoja, ka nodrošinās "Patriot" sistēmas radaru un palaišanas komponentes, kā arī ir atradusi citu valsti, kas nodrošinās papildus nepieciešamās detaļas. Savu daļu Nīderlande ir izpildījusi, taču joprojām notiek diskusijas, lai atrastu atlikušās daļas no citām valstīm, jo sabiedrotais, kurš apņēmies ievērot saistības par papildu detaļām, tās neievēro.
Izpaliek lēmumi par raķešu izmantošanu uzbrukumiem Krievijā
Pēdējās dienās arī ASV un Lielbritānija tomēr vēl nepieņēma ilgi gaidīto lēmumu atļaut Ukrainai izmantot tālas darbības rādiusa raķetes triecieniem Krievijā. Plašākā partneru lokā šis jautājums tikšot apspriests šonedēļ Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas laikā, kuru apmeklēs arī Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis.
Noskaņojums nav pesimistisks, un intensīvs darbs pie partneru pārliecināšanas turpinās. Par atļauju Ukrainai izmantot amerikāņu ATACMS tālas darbības rādiusa raķetes, lai uzbruktu mērķiem dziļi Krievijā, notiek intensīvas konsultācijas. To apstiprinājis ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Ir redzams, ka rietumvalstu nostāja ir mainījusies, ņemot vērā Irānas piegādātās ballistiskās raķetes Krievijai.
Bet, visticamāk, vienošanās partneru vidū vispirms tiks pieņemta par "Storm Shadow" raķetēm, bet pēc tam jācer arī uz pozitīvu lēmumu attiecībā uz ATACMS raķetēm.
Zelenskis, tiekoties ar amerikāņu amatpersonām, uzsvēris, ka gaidīšana ir bijusi pārāk ilga, jo Krievija jau sākusi atvilkt kara lidmašīnas ārpus raķešu darbības zonas. Taču raķešu darbības zonā, ja ierobežojumi tiktu atcelti, tik un tā būtu daudz militāro objektu, tai skaitā militārie komandcentri, degvielas un ieroču noliktavas, kā arī karaspēka vienību koncentrācijas vietas.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņojis, ka armija strādā pie tā, lai uzlabotu savu militāro spēku apmācību kvalitāti, tādēļ rudenī tiks ieviests plāns, kas paredz pagarināt apvienoto militāro pamatapmācību termiņu un strādāts tiekot arī pie instruktoru skolas izveides.
Zelenskis iepazīstinās Baidenu ar Ukrainas uzvaras plānu
Zelenskis ANO Ģenerālās asamblejas laikā plāno iepazīstināt ASV prezidentu Džo Baidenu ar Ukrainas uzvaras plānu.
Zelenskis jau ieskicējis, ka tajā ir četri galvenie punkti, un viens, kas saistīts ar situāciju pēc kara. Kā skaidro Zelenskis,
plāns saistīts gan ar drošību, gan Ukrainas ģeopolitisko vietu, gan ļoti spēcīgu un pieejamu militāro atbalstu un iespēju brīvi lemt, kā to izmantot. Tāpat plāns ietver ekonomisko atbalstu.
Ukrainas prezidents uzsvēris, ka ir atvērts priekšlikumiem no Baidena un viņa komandas plāna papildināšanai.
Jaunais Ukrainas ārlietu ministrs tikmēr uzsvēris, ka Ukraina neplāno kaulēties par teritorijām vai līgumiem. Tā esot prezidenta stingra pozīcija.
Zelenskis ar plānu esot gatavs iepazīstināt arī ASV prezidenta amata kandidātus Kamalu Herisu un Donaldu Trampu, kā arī ASV Kongresu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
