Polijas dienvidrietumos esošā Nisa ir viena no apdzīvotajām vietām, ko plūdi ir skāruši vissmagāk. Pirmdien no rīta Polijas meteoroloģijas institūts vēstīja, ka ūdens līmenis tur pārsniedz 6,3 m atzīmi – tikai pusmetru zemāk nekā 1997. gada plūdos.
Daudzviet traucēta dzelzceļa satiksme
Nisā ūdens līmenis gan ir sācis pakāpeniski krist, taču pilsētā ir problēmas ar ūdens apgādi. Mediji vēsta, ka šodien turpinās pacientu evakuācija no vietējās slimnīcas. Tur ūdens bija iekļuvis divos stāvos un bija vērojamas arī problēmas ar elektrību.
Ūdens atkāpjas arī citā plūdu skartajā vietā – Gluholazos, kur arī vērojama plūdu atstātā postaža. Vietējie tur redzēto raksturo kā katastrofu.
To, kāda bija situācija pilsētā svētdien, Polijas Televīzijas ēterā pastāstīja aculiecinieks, kurš atstāja savu mašīnu tirgus laukumā.
"Bija diezgan smaga pieredze, un man izskatās, ka bija uz 100 procentiem lielāka enerģija, zaudējumi ir diezgan, diezgan lieli. [1997]. gadā, šeit, tirgus laukumā, bija 10–15 centimetru. Šoreiz kādi 70 līdz 80 cm, un kā redzat, appludinātas visas mašīnas."
Traucējumi skāruši arī dzelzceļa satiksmi. Polijas satiksmes ministrs Darjušs Klimčaks paziņojis, ka pārtraukta vilcienu satiksme kopumā 18 posmos valsts dienvidu daļā.
Valdība jau ir paziņojusi par dabas katastrofas stāvokļa noteikšanu vairāku plūdu skartajās dienvidu vojevodistu teritorijās uz 30 dienām.
Polijas valdība sola kompensēt zaudējumus
Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir paziņojis par palīdzības piešķiršanu viena miljarda zlotu jeb 234 miljonu eiro apmērā, un, kā viņam esot teicis finanšu ministrs, tiešai un ilgtermiņa palīdzībai līdzekļu netrūks.
Līdzekļus pieprasīt varēs ikviens, kam plūdu dēļ ir radušies zaudējumi.
"Šodien runāšu ar plūdu skarto valstu – Slovākijas, Čehijas un Austrijas premjerministriem. Iespējams, vēlāk sazināšos arī ar Rumānijas prezidentu. Arī citur esam liecinieki līdzīgiem notikumiem, ar kuriem saskaramies šeit," teica Tusks.
"Valstis tiek galā dažādi, atkarībā no sagatavotības līmeņa, bet vēlos, lai mēs visi būtu ciešā kontaktā, jo kopā mēs arī mudināsim Eiropas Savienību finansēt plūdu radītos zaudējumus."
"Zaudējumi ir milzīgi, mēs to redzam visapkārt, un būs jāpiešķir līdzekļi. Valdība lems par to, kā rīkoties, bet šobrīd nav īstais laiks noteikt zaudējumus," secina Čehijas premjers Petrs Fiala.
"Ūdens līmenis pat vēl nav nokrities. Mēs pat nezinām – mums joprojām ir pazuduši septiņi cilvēki – kas nozīmē, mēs pat nezinām, cik dzīvību šie plūdi ir prasījuši," atzīst Čehijas iekšlietu ministrs Vits Rakušans.
Čehijā vairāk nekā 200 vietās saglabājas spēkā brīdinājumi par plūdiem, un, kā vēsta Čehijas Radio, trešdaļa no šiem brīdinājumiem ir augstākā līmeņa.
Čehijā dažos apgabalos trijās dienās nolijusi aptuveni trīs mēnešu norma.
Vairākās vietās situācija vēl saglabājas kritiska, visvairāk nokrišņu nolijis Jeseniku pilsētā, kur to daudzums sasniedzis 500 litrus uz kvadtrāmetru.
Pēc meteorologu teiktā, maksimālo atzīmi ir sasniegusi Oderas upe. Tā kā Morāvijas dienvidos nokrišņi gaidāmi vēl līdz trešdienai, tad uzmanība būs jāvērš situācijai Lužnices, Malšes un Otavas upēs. Kā pavēstījis vides ministrs Petrs Hladiks, lielākā problēma šobrīd ir Ostravā – tās tuvumā esošajā dambī, kas atrodas uz Oderas un Opavas upju satekas, ir parādījusies plaisa. No dažām plūdu skartajām pilsētas daļām jau ir evakuēti cilvēki.
Austrijā izsludināta ārkārtas situācija
Arī Vācijas austrumos atbildīgās iestādes gatavojas plūdiem, Saksijā turpina celties Elbas upes līmenis. Drēzdenē tas varētu sasniegt sešu metru atzīmi jau šīs dienas gaitā. Taču iestāžu vērtējumā augstākās pakāpes brīdinājums var netikt sasniegts.
Kritiska situācija joprojām ir Lejasaustrijā, kur izsludināta ārkārtas situācija un tūkstošiem mājsaimniecību ir bez ūdens un elektrības. Tur policija paziņojusi par divu sirmgalvju bojāeju plūdos.
Apgabala gubernatore Johanna Miklleitnere ir brīdinājusi par to, ka plūdu ietekmē vēl var tikt pārrauti aizsprosti. Taču postījumu apmērs vēl nav zināms.
"Pašlaik tiek veikti stabilizācijas pasākumi, īpaši Lejasaustrijā, ko īpaši skārušas spēcīgas lietusgāzes. Dambji ir novājināti, arī salauzti, tie šobrīd jānostiprina. Austrijas bruņotie spēki intensīvi sadarbojas ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem," informē Austrijas kanclers Karls Nēhammers.
Lai arī dažviet Centrāleiropā situācija ir stabilizējusies, citur iedzīvotāji gatavojas tālākām briesmām. Slovākijā, kur no krastiem izgājusi Donava, plūdi varētu pieņemties spēkā.
Vētras sekas ir ietekmējušas arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna plānus. Pirmdien viņš paziņoja, ka atceļ visas savas "starptautiskās saistības". Proti, Orbāns nevarēs piedalīties Eiropas Parlamenta debatēs par Ungārijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē programmu.
