Darbinieku cīņā pret aplokšņu algām līdzās sūdzībām Valsts ieņēmumu dienestā, Darba inspekcijā un arodbiedrībās ir vēl kāds cīņas instruments – mediju uzmanība. Lai pārliecinātos, kā strādā ceturtā vara, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" rīkoja piketu pie visām "Tokyo City" ēstuvēm, kas atrodas Rīgā. Mediji piketu atspoguļoja plaši, taču restorāna kolēģi ar protesta rīkotāju pārstāja sarunāties. Turklāt LTV žurnāliste, kas maskējās par restorāna darbinieci, tika izsekota.
Piketu rīkošanai talkā aicināti divi jaunieši no improvizācijas teātra. Piketam uzzīmēti plakāti ar saukli "Negribam algu aploksnēs" un ar mazāku uzrakstu "Mēs gribam normālas pensijas un sociālās garantijas!". Tapa vēl divi stendi ar provokatīvu karikatūru un uzrakstu "Vergu suši". Un vēl plakātos asiņains cirvis uzmanības pievēršanai. Abi jaunieši ietērpti restorāna darbinieku formās – viens kā pavārs un otrs kā viesmīlis.
Jauniešu uzdevums bija stāvēt zem "Tokyo City" zīmola, lai fotogrāfijās un televīzijas kadros būtu skaidrs, kam tiek vērsti pārmetumi.
Oficiālas atļaujas saņemšanai piketam iesniegumā Rīgas domē jānorāda piketa temats, iesniedzēju dati un personas dati cilvēkam, kas piketā garantēs par drošību. Un tā jaunieši tiek pie atļaujas piketēt.
Piketi notiek vienā dienā trīs vietās, katrā pavadot aptuveni divas stundas.
Ziņas izplatās ātri
Jau dienā pirms piketa vairāki ziņu portāli reaģēja. Galvenais ziņu avots – izsūtītā relīze un ziņu aģentūra LETA, kurai arī tā nosūtīta. Tātad portāli uzskata par svarīgu ziņu, ka darbinieki cīnās par savām tiesībām.
Aģentūra LETA ir piezvanījusi arī "Tokyo City" vietējam bosam Dmitrijam Tribuncovam, un šī ir vienīgā reize, kad viņš izsakās.
Tobrīd Tribuncovs vēl nezināja, ka viņa uzņēmumā par trauku mazgātāju piestrādā "Aizliegtā paņēmiena" žurnāliste.
Piketa dienā plakāti beidzot izrullēti, un pēc brīža ap viņiem sāk rosīties fotogrāfi, vairāki žurnālisti, interesenti, garāmgājēji, arī tūristi.
Līdzās piketa norisei ziņas par to un bildes parādās arī ziņu portālos, kuru materiālos gan var just vilšanos, ka piketētāji ir tikai divi. Informāciju medijiem sniedz arī Valsts ieņēmumu dienests, norādot, ka ēdināšanas nozarē aplokšņu maksātāju ir daudz.
Vakarā ziņas par piketu izskanēja arī atsevišķos televīzijas kanālos. Avīzes gan nākamajā dienā klusēja.
Ziņas par piketu iekļūst arī sociālajos tīklos "Facebook", "Instagram", un cilvēki aktīvi komentē. Viedokļu frontes galvenokārt divas: vieni uzteic piketētājus, bet citi vaino nodokļu politiku un komentē, ka algas maksā visi. Vēl citiem vienkārši garšo suši un viss pārējais ir vienaldzīgs.
Divas viedokļu nometnes
Piketu laikā LTV žurnālisti arī izprašņā apkārtējos un garāmgājējus par aplokšņu algām.
"Ja tā maksā, tad jācīnās. Mums viss kārtībā izskatās, bet, nu, cilvēkiem, kam tā ir, diezgan grūti," saka Viesturs, kurš strādā blakus. "Ļoti pozitīvs pikets. Man patīk. Aploksnēs algas saņemt nav normāli. Es atbalstu," saka Krišjānis.
Arī Iveta uzskata, ka nodokļi no darbinieku algām būtu jāmaksā. Piketu uzteic arī Sadžejs Bals no Indijas, sakot, ka ikvienam vajadzētu cīnīties par savām tiesībām: "Es cienu to, ko dara šie puiši, jo viņi iestājas par cilvēktiesībām. Ikvienam, kas šeit strādā, vajadzētu par to iestāties."
"Es uzskatu, ka ikvienam valstij jāmaksā tās noteiktie nodokļi, pavisam noteikti. Mums ir tāda pati problēma dažās vietās Austrālijā," saka Lī kungs no Austrālijas.
Bet kāds cits aizstāv uzņēmumu: "Vajag arī ieskatīties no uzņēmēja puses, kāpēc nemaksā. (..) Jo vienkārši reāli jau nevar arī samaksāt. Vajag skatīties no cita rakursa visu to lietu. Vajag sākt ar ieņēmumu dienestu, ar visu mūsu nodokļu politiku. Ja laukos tā notiktu viss oficiāli, laukos vispār būtu iznīcība sen." Viņa skatījumā valsts ir noteikusi pārāk lielu nodokļu slogu uzņēmējiem un protestētāji nav iedziļinājušies problēmā.
Irēna uzskata, ka aplokšņu problēma ir ļoti aktuāla. Viņa norāda uz valdības atbildību un aicina arī pārējos cīnīties pret aplokšņu algām. Tikmēr Arvis zina stāstīt, ka bez aplokšņu algām neiztiek arī publiskajos iepirkumos un šo problēmu kopumā raksturo kā Latvijas ekonomikas kropļotāju. Pēteris, kurš arī uzsācis sarunu ar abiem piketētājiem, uzteic piketa iniciatīvu un aicina cilvēkiem vairāk paust savu pilsonisko atbildību.
"Mēs negribam algas aploksnēs. Es par Latvijas iedzīvotājiem, par to brīvību un dzīvot kā cilvēkiem!" saka kāda kundze.
Vēlāk pikets pārcēlās uz Vērmanes dārza stūri un vēl pēc divām stundām uz Krišjāņa Barona ielu. Uzrunājot garāmgājējus pie citām piketa norises vietām, atbalsts iniciatīvai nav jūtams.
"Es domāju, ka Latvijā ir tik daudz vietu, kur maksā aplokšņu algas. Un es eju tur, kur man garšo, un tur, kur ir ļoti laba attieksme pret klientu."
"Es domāju, ka sabiedrībai nevajadzētu reaģēt pret uzņēmējiem, jo uzņēmēji cīnās un dara, kā viņi var šajos apstākļos, kas mums valstī ir, nav tie labākie. Bet ar restorānu aplokšņu algām tā situācija netiks risināta."
Kas piketa laikā notiek uzņēmumā?
Kādā brīdī piketa dalībniekus iznākusi nofotografēt Barona ielas filiāles priekšniece Dace Gaspažiņa-Korecka.
Daudzi restorāna darbinieki par piketu smīkņā.
Operācija “Tokija”
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnāliste 5 mēnešus strādāja par trauku mazgātāju restorānu ķēdē “Tokyo City”.
Ar slēpto kameru tiek fiksētas aplokšņu algas, kuru restorānā saņem trauku mazgātāji, viesmīļi, pavāri un arī viesstrādnieki no Uzbekistānas, Bangladešas, Indijas.
Žurnāliste par pārkāpumiem ziņo Valsts ieņēmumu dienestā (VID), arī Valsts darba inspekcijā, kā arī meklē palīdzību Latvijas arodbiedrībās. Taču aktīvi reaģē tikai VID, kas ierodas ar reidu uzņēmumā.
Pēc reida uzņēmuma vadība atzīst, ka ir piespiesti pie sienas un algu neoficiāli vairs nemaksās. Taču visu par virsstundām, svētku dienām un nakts stundām uzņēmums darbiniekiem nesola maksāt.
Darbiniekiem negodīgā samaksa nepatīk, bet sacelties pret priekšniecību nav gatavi.
LTV raidījuma žurnālisti, kura trauku mazgātājas aizsegā restorānā strādājusi vairākus mēnešus, kabinetā iesauc priekšniece, kura ir dusmīga un jautā tieši, vai pikets ir trauku mazgātājas roku darbs. Uz to viņa saņem apstiprinājumu, ka tie ir trauku mazgātājas draugi, kuri nolēmuši viņu aizstāvēt.
"Bet es nesaprotu – tu strādā pie mums pusgadu. Ja tevi neapmierina tā sistēma, priekš kam tad tu strādā pie mums? (..) Izskatās tā, ka tas ir konkurentu pasūtījums. Tad man ir jautājums, kāpēc jūs nevērsieties pret visiem restorāniem Rīgā, visiem tīkliem, kas strādā identiski? Sanāk tā, ka vēršas pret "Tokyo City", bet nevēršas pret pārējiem. Tad kur ir loģika?" vaicā Dace Gaspažiņa-Korecka.
Viņa darbiniecei arī pārmet, kāpēc cīņā par godīgu apmaksu viņa nerīko piketu pie Saeimas par pensionāru ienākumiem. Taču šeit svarīgi piebilst, ka sociālais budžets, no kura pensijas saņem pensionāri, lielā mērā veidojas no tām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras ar aplokšņu algu izmaksu apiet viņas pārstāvētais uzņēmums.
Brīdi vēlāk Gaspažiņa-Korecka jau paguva "Tokyo City" Barona ielas filiāles darbiniekiem nodot ziņu, ka piketa organizatore ir trauku mazgātāja.
Pretēji atbalstam pēc ziņas, ka trauku mazgātāja organizēja piketu, neviens no kolēģiem ar viņu vairs nerunā.
Turklāt piketā LTV novēroja, ka ap to grozās aizdomīgi vīrieši, kas visu fiksē fotokamerās, bet sarunās neielaižas un cenšas palikt ēnā. Ir aizdomas, ka uzņēmums noalgojis kādus privātdetektīvus.
Turklāt trauku mazgātāja pa ceļam uz mājām tiek izsekota un rūpīgi novērota.
"Es pamanīju, ka no skolas līdz manai dzīves vietai notiek izsekošana. Viņiem bija tumši zilas pufaikas. (..) Un man aizdomas bija, ka tas nāk no "Tokyo City", bija aizdomas, ka viņi mēģina apturēt visu failu nokļūšanu līdz televīzijai un kaut kā to visu ietekmēt. Un, iespējams, mani iebiedēt," stāsta žurnāliste.
Rezultātā LTV nācās noalgot žurnālistei privātu apsardzi un vērsties Valsts policijā ar iesniegumu. Par notikušo sākta izmeklēšana.
Taču arī būtiski, ka piketa un šo ziņu laiks lielā mērā sakrīt ar "Tokyo City" lēmumu atteikties no aplokšņu algu maksāšanas.
Pirmčeki un plombes
Bet kur "Tokyo City" un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ņem skaidro naudu, ko maksāt saviem darbiniekiem? Un atbilde ir vienkārša – skaidro naudu atnes paši klienti. Pēc paēšanas un rēķina palūgšanas, viesmīlis sākumā atnesīs pirmčeku, kas norāda, cik klientam jāmaksā. Daudzi cilvēki, to saņemot, atstāj naudu un aiziet, nesagaidot īsto čeku.
Tajā brīdī uzņēmumam ir izdevīga iespēja valstij šos ieņēmums neuzrādīt. Darījums no viesmīļu darba stacijas tiek izdzēsts, bet oficiālajā kases aparātā izsists tas netiek.
Lai tā nenotiktu, klientam ir jāpalūdz īstais jeb fiskālais čeks. Viesmīlim šī summa būs jāizsit kases aparātā, un čekā varēs redzēt, cik liels PVN maksājams valstij.
Neoficiālā informācija liecina, ka VID regulāro pārbaužu laikā, kurās VID darbinieki restorānā uzturas pat dienām, skaidrās naudas darījumu apjoms pieaug. Kad VID savukārt nav klāt, tas ievērojami samazinās.
Turklāt, ja pat reģistrē darījumu kases aparātā, klientiem nezinot, grāmatavediski mēdz piemērot milzīgas atlaides. Savukārt ēdināšanā iztērētie produkti masveidā vēlāk tiek norakstīti.
VID arī secinājis, ka viņu darbinieku klātbūtnē uzņēmuma apgrozījums dažkārt pat dubultojas, un aug līdz ar to arī nomaksāto nodokļu apjoms.
LTV raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka čeku neizsišanas vai milzīgās atlaides nav vienīgās šīs uzņēmuma shēmas. VID konstatējuši arī plombju atvēršanu atsevišķos kases aparātos, kas varētu nozīmēt, ka notikusi iejaukšanās to datos jau pēc čeku izsišanas.
