"Mēs, diasporas sabiedriskie darbinieki un talcinieki, visi cīnāmies ar līdzīgiem izaicinājumiem, piekopjot mūsu latvisko identitāti ārpus Latvijas. Bet, strādājot kopā, tas kļūst vieglāk. Šī ir pamatdoma ALA sauklim – "Nepaliec latvietis viens, esam latvieši kopā!"," uzrunājot delegātus kongresa atklāšanā teica apvienības priekšsēdis Mārtiņš Andersons.
Lai arī ALA oficiāli nav lobija organizācija, tomēr tā iesaistās politisku jautājumu risināšanā gan Latvijā, gan ASV politiskajos gaiteņos. Lai to veiksmīgāk darītu, ALA kopā ar igauņu un lietuviešu diasporas pārstāvjiem jau vairāk nekā pirms 60 gadiem izveidoja Apvienoto Baltiešu komiteju (JBANC).
"JBANC ir tā iestāde, kas Vašingtonā izseko likumprojektus, kas skar Baltijas jautājumus un tiekas ar ASV politiķiem un viņu padomniekiem, lai informētu, kas ir aktuāls Baltijā," skaidroja Andersons.
Diaspora ASV atgādina par drošības aktualitātēm Baltijā
Šobrīd desmitgadēm veidotās politiskās attiecības un saiknes tiek liktas lietā, lai aktīvi iestātos arī par Ukrainas atbalstu. Faktu, ka Baltijas diasporas pārstāvjiem ir regulārs kontakts ar ASV senatoriem un kongresmeņiem, kā milzīgu vērtību uzsvēra arī kongresa vieslektore Krista Vīksniņa, kura Eiropas Politikas analīzes centrā (CEPA) ir eksperte Transatlantiskās aizsardzības un drošības programmā.
"Mums kā Amerikas latviešiem ir svarīgi turpināt izdarīt spiedienu uz ASV kongresmeņiem. Mums jāturpina skaidrot, ka Ukraina ir ļoti tiešā veidā saistīta ar baltiešu drošību. Un, ka ir jānotiek Ukrainas uzņemšanai NATO," norādīja Vīksniņa.
Eksperte arī atgādināja, ka ievērības cienīgas ir Latvijas investīcijas aizsardzības budžetā, esot ceturtajā vietā NATO – aiz ASV, Polijas un Igaunijas, vērtējot pēc aizsardzības izdevumu apmēra no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Aivars Puriņš bija uzaicināts kongresa delegātiem ieskicēt galvenās drošības aktualitātes Latvijā un reģionā, stāstot par aizsardzības budžeta izmantošanas veidiem, karavīru apmācību un bruņojuma iegādi.
Puriņš izmantoja izdevību atgādināt par vajadzību arī diasporas jauniešiem tieši iesaistīties Latvijas drošībā, dienējot Valsts aizsardzības dienestā (VAD).
"Ja pašreiz pieņemtajā likumā nekas nemainīsies, tad VAD attieksies uz visā pasaulē dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, sākot jau no 2026. gada rudens, kad sāktos iesaukums 2027. gadam," atgādināja AM valsts sekretārs, "ASV ir viena no lielākajām latviešu diasporām pasaulē, tā kā šis varētu būt ļoti saistošs jautājums. Ir jau nodomu līmenī paredzēts, ka [Latvijas valsts] segs ceļa izdevumus un uzturēšanos Latvijā tiem ārvalstīs dzīvojošajiem, kurus iesauks. Un vēl būs norma – ja jaunietis, ārzemēs dzīvojot, ir iestājies ASV armijā, tad iesaukums uz viņu neattiecas. Ir nianses, par kurām ir padomāts šobrīd, bet vēl ir divi gadi, lai saprastu, kā tas īstenosies."
Balsojot ASV prezidenta vēlēšanās, aicina neaizmirst par Latvijas drošību
Tikmēr Latvijas vēstniece ASV Elita Kuzma atgādināja par vēl vienu Latvijai būtisku notikumu drīzumā – ASV prezidenta vēlēšanām.
"Latvijai ir bijusi izcila sadarbība, gan ar republikāņu, gan demokrātu administrācijām, un mēs patiešām ticam un ceram, ka tas tā būs arī turpmāk," norādīja vēstniece.
Vienlaikus Kuzma, latviešiem Amerikā dodoties pie vēlēšanu urnām, aicināja domāt par konkrētiem aspektiem: "Jūs esat vēlētāji. Un mēs kā diplomāti varam vienīgi teikt – domāsim vienmēr par mūsu Latviju, par tās drošību. Mums visiem kopā ir jāsaprot un jārūpējas par to, ka mūsu drošība ir nesaraujami saistīta ar Amerikas Savienotajām Valstīm – gan divpusējā sadarbībā, gan arī mūsu NATO aliansē."
Kongresa laikā notika arī ALA valdes vēlēšanas, un tās priekšsēdis turpinās būt Andersons. Priekšsēža vietnieks un Līdzekļu vākšanas nozares vadītājs būs Andrejs Kancs. Valdē darbosies arī Kultūras nozares vadītāja Valda Grinberga, Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane, Sporta nozares vadītājs Miķelis Ģiga, Kultūras fonda vadītāja Inese Stavelli, Informācijas nozares vadītāja Ieva, kasiere Anita Grīviņa, sekretāre Ingrīda Heinze, Labdarības Latvijā nozares vadītāja Diāna Kārkliņa, Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Dzintars Dzilna, un Biedru vākšanas nozares vadītāja Aleksandra Maļinovska.
