Viens likums, ko Zelenskis parakstīja īsi pirms mobilizācijas likuma pieņemšanas, jau pazemināja minimālo vecumu obligātajam militārajam dienestam no 27 uz 25 gadiem. Leščenko norāda, ka amerikāņi uzstājīgi turpina vaicāt Zelenskim, kādēļ karā netiek iesaistīti vīrieši vecumā no 18 gadiem. Amerikāņi dodot mājienus, ka ar Rietumu ieročiem vien nepietiek un vajadzīga mobilizācija no 18 gadu vecuma.
Ļeščenko sacīja, ka Zelenskis līdz šim ir atteicies mainīt iesaukšanas vecumu un tā vietā ir turpinājis izdarīt spiedienu uz plašākām ASV militārās palīdzības piegādēm.
Ar militārās palīdzības piegādēm Ukrainai gan pēdējā laikā nesokas diži labi, un tas neattiecas tikai uz ASV. Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena izteikusies, ka atbalsts Ukrainai no rietumvalstīm pamazām vājinās, un tās arvien vairāk meklē veidus, kā atrisināt karu. Viņasprāt, Rietumos kara nogurums ir reāls un pieaug, jo īpaši tāpēc, ka notikumi Tuvajos Austrumos novērš uzmanību un resursus. Valtonena norādīja uz nepieciešamību palielināt centienus atbalstīt Kijivu, uzsverot, ka karš ar Krieviju nebūt nav beidzies.
Priecīgu ziņu atbalsta ziņā nav arī no Francijas, kura, kā izskatās, nepildīs savu apņemšanos šogad sniegt Ukrainai militāro palīdzību solīto teju 3 miljardu eiro apmērā. Šī gada sākumā tika pieņemts politisks lēmums, ka palīdzība varētu sasniegt 3 miljardus eiro. Patiesībā Francija vien nedaudz pārsniegs 2 miljardus eiro, norādījis bruņoto spēku ministrs Sebastjēns Lekorns.
Šāds iznākums nav pārsteigums, jo Francija ir pakļauta spiedienam samazināt savu budžeta deficītu, kas šajā gadā varētu sasniegt 6% no iekšzemes kopprodukta.
Paredzams, ka nākamgad Francijas aizsardzības budžets sasniegs 50,5 miljardus eiro, – tā ir viena no nedaudzajām budžeta pozīcijām, kas tiks palielināta.
Vienlaikus nekas nav mainījies attiecībā uz Francijas apņemšanos nākamā gada pirmajā pusē Kijivai nodrošinās arī iznīcinātājus "Mirage 2000".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
