Tikšanās noritēja ļoti draudzīgi, jo abi bijuši pazīstami iepriekš – kad Rute bija Nīderlandes premjers, tad Briselē Eiropadomēs pavadīti gari vakari kopā. Bet Siliņa bija pirmā NATO dalībvalsts valdības vadītāja, kuru NATO ģenerālsekretārs uzņēma savā oficiālajā rezidencē, kas bija daudz pieticīgāka, nekā gaidīts, un atrodas īpašā slēgtā ielā blakus vienam no Briseles lielajiem meža parkiem.
Abi galvenokārt pārrunāja turpmāko rīcību kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un atbalstu Ukrainai, lai uzvarētu Krievijas agresiju.
NATO ģenerālsekretārs novērtēja Latvijas ieguldījumu kolektīvās drošības stiprināšanā, kā arī būtisko atbalstu Ukrainai. Siliņa arī atgādināja, ka šobrīd Latvija aizsardzībā iegulda vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta. Vizīte nebija lai iepazītos – Rute savā jaunajā amatā cenšas satikt visu NATO dalībvalstu vadītājus.
"Esmu pārliecināta, ka jūsu vadībā mūsu alianse kļūst vēl stiprāka un drošāka. Es esmu redzējusi jūs darbībā – es zinu, ka jūs to varat izdarīt. Mēs strādājām kopā kā premjerministri iepriekš, un es gaidu mūsu ciešo sadarbību arī tagad. NATO turpina būt vissvarīgākā organizācija Latvijas aizsardzībai un drošībai," pauda Latvijas valdības vadītāja.
Pēc tikšanās bija iespēja arī uzdot dažus jautājumus. Vaicāts par Krievijas dronu, kas septembra sākumā ielidoja Latvijas teritorijā, NATO ģenerālsekretārs teica, ka
"tas ir ļoti uztraucoši, tas nav pieņemami. Bet dažreiz, karam Ukrainā turpinoties, jūs redzēsiet, ka šādi droni novirzās no trajektorijas.
Bet mums vienmēr jāpārliecinās – vai tas ir ar nodomu vai ne. NATO to koordinē kopā ar sabiedrotajiem un dara to katru dienu, katru stundu novēro, kas notiek, lai būtu droši, ka varam reaģēt," sacīja Rute.
Tātad NATO saka, ka šādi gadījumi var atkārtoties, bet, ja tie nav ar nodomu, tad tie nav jāuztver kā militārs uzbrukums.
Abu amatpersonu sarunas laikā īpaša uzmanība tika veltīta arī pretgaisa aizsardzības uzlabošanai. Raksturojot pašreizējo situāciju Ukrainā un arī nesenos Vācijas izlūkdienestu paziņojumus par Krievijas potenciāliem draudiem NATO, tās ģenerālsekretārs atzina:
"Mēs vēlamies nepieļaut, ka Putins Ukrainā panāk to, ko vēlas. Tas ir nepieņemami. Nav iespējams 2022., 2023. vai 2024. gadā vienkārši iebrukt citā valstī. Mēs esam tikuši pāri kolonizācijai. Mēs esam dekolonizējuši lielu pasaules daļu un neļausim tagad kolonizēt jaunu valsti. Tādēļ mēs sniedzam Ukrainai masīvu palīdzību, lai viņi spētu cīnīties pretī. Šobrīd austrumu frontē mēs redzam nelielus Krievijas panākumus, bet tie nāk par augstu cenu."
