Ukraina gatavojas apkures sezonai
Krievija visus šos divarpus gadus savus uzbrukumus ir koncentrējusi uz Ukrainas kritisko infrastruktūru – elektrības, gāzes un siltumapgādes sistēmām, sabojājot vai iznīcinot lielu skaitu gan elektrības ražošanas uzņēmumu, gan pārvades sistēmu, tāpat arī siltumapgādes staciju. Vēl pavasarī tika ziņots, ka kopumā valstī sabojāti vai iznīcināti ap 800 siltumapgādes objekti.
Vasarā tika darīts daudz, lai saremontētu to, ko var paspēt saremontēt, un situāciju stabilizētu, un sagatavotos jaunajai rudens un ziemas sezonai.
Pēc Ukrainas premjera Denisa Šmihaļa vakar valdības sēdē sacītā – valdība kopīgi ar apgabalu militārajām administrācijām un pašvaldībām sinhroni strādā, lai šajā ziemā visās mājās būtu gaisma un siltums, un izdarīts ir daudz.
"Šodien vairāk nekā 99% dzīvojamo māju ir gatavas apkures sezonai. To skolu, bērnudārzu un slimnīcu skaits, kas ir gatavas ziemas sezonai, arī tuvojas 100%. Vairāk nekā 18 tūkstoši katlumāju un 4,8 tūkstoši centrālo siltumapgādes punktu ir gatavi uzsākt siltumapgādi," informēja Šmihaļs.
Ukraina arī uzpildījusi gāzes krātuves, un jau otro ziemu Ukrainas kā valsts pastāvēšanas vēsturē iekšējo patēriņu plāno nodrošināt no pašu gāzes, nevis importa.
Tāpat ogles ir uzkrātas pietiekošos apmēros, lai segtu šīs ziemas vajadzības. Arī visi deviņi Ukrainas kontrolē esošie atomelektrostaciju bloki esot ierindā un gatavi nodrošināt ar elektrību valsti ziemas sezonā.
Eiropā lielākā atomelektrostacija – Zaporižjā – šobrīd joprojām ir Krievijas armijas okupēta, un ukraiņiem nav pieejas tai, līdz ar to nav iespējas to izmantot elektrības ražošanai.
Attīsta decentralizētas ģenerācijas sistēmas
Paralēli tam pilnā sparā tiek īstenoti dažādi atbalsta pasākumi, lai uzņēmēji un iedzīvotāji varētu nodrošināties tām dienām, kad Krievija atkal uzbruks un nodarīs postījumus, kuru rezultātā elektrības vai apkures padevē būs pārtraukumi.
"Trešais virziens, kurā strādājam, gatavojoties ziemai, ir decentralizētas ģenerācijas attīstīšana. Darbojas valdības iniciētas programmas enerģētiskās noturības stiprināšanai, kredīti ar nulles procentlikmi iedzīvotājiem, aizdevumi dzīvokļu īpašniekiem, kredīti mazajam un vidējam biznesam un kredīti komunālo pakalpojumu uzņēmumiem un kopienām. Bankas jau ir izsniegušas dažāda veida kredītus par kopējo summu – divi miljardi hrivnu [aptuveni 44,5 miljoni eiro]," informēja Šmihaļs.
Tas ir šobrīd ir izsniegtais finansējums, bet atbalsta programmas turpinās un iedzīvotāji arī medijos tiek aicināti izmantot šīs iespējas, ņemt bezprocentu aizdevumus, lai aprīkotu savus mājokļus, piemēram, ar saules baterijām vai iegādātu ģeneratorus, jaudīgas enerģijas bankas un būtu maksimāli gatavi par sevi parūpēties, ja Krievija turpinās nodarīt jaunus postījumus un atkal nebūs elektrības, siltuma, varbūt arī ūdens.
Par to, ka šī varētu būt ļoti smaga ziema, kurā elektrība ir vien patiešām 4–6 stundas diennaktī, jau kopš pavasara dažādi eksperti ir brīdinājuši, bet vismaz uz šo brīdi situācija ir stabilizēta.
Pēdējā laikā nav bijuši ļoti postoši uzbrukumi, un elektrība faktiski šobrīd ir pieejama cauru diennakti, valstī pamatā nav elektrības atslēgumu, izņemot varbūt pašu frontes līniju vai robežu pie Krievijas.
Bet neviens, protams, nevar pateikt, cik ilgu laiku tā būs un kad atkal būs jaunie Krievijas uzbrukumi.
Ukrainas Nacionālās drošības padome jau ir nākusi klajā ar prognozi, ka Krievija varētu atkal īstenot jaunus spēcīgus uzbrukumus tieši pa energoapgādes sistēmas objektiem.
Situācija ar patvertnēm dažāda
Situācija ar patvertnēm Ukrainā ir ļoti dažāda – atkarībā no reģiona un pilsētas un no tā, kā pakļautībā patvertnes atrodas. Ukrainā patvēruma vietas gaisa uzlidojumiem ir ierīkotas vidažādākajās vietās, kas pieder gan valsts, gan pašvaldību iestādēm, gan dažādām citām institūcijām, tāpat arī privātīpašumos; rezultātā tie apstākļi ir ļoti dažādi.
Ne visur patvertnes pilda to uzdevumu, ar kādu tās ir izveidotas. Piemēram, pirms gada Kijivā bija gadījums, kas satrieca daudzus iedzīvotājus – sieviete ar bērnu gaisa uzlidojuma laikā naktī devās uz tuvāko patvertni, bet tās durvis bija slēgtas. Kamēr vīrs no otras puses mēģināja sadabūt rokā sargu, lai patvertne tiktu atslēgta, krita drona atlūzas un nogalināja sievieti. Pēcāk visā valstī sākās plašas pārbaudes par to, kādā stāvoklī ir patvertnes.
Pēc glābšanas dienesta pārbaudēm, apsekojot gandrīz 63 tūkstošus patvertņu, tika konstatēts, ka gandrīz trešā daļa gaisa trauksmes laikā ir bijušas slēgtas vai cilvēku uzņemšanai nepiemērotas.
Par to, ka problēma joprojām saglabājas, liecina arī nevalstiskās organizācijas – Pilsoņu brīvību centrs – apkopojums. Viņi otrdien Kijivā rīkoja preses konferenci, kurā pauda, ka galvaspilsētā Kijivā joprojām liels skaits patvertņu – 37% no apzinātajām – gaisa trauksmes laikā ir slēgtas, bet par 50% no tām nebija informācijas vidē – tur nebija norādes, ka šādas patvertnes atrodas.
Tāpat daļa patvertņu galvaspilsētā izrādījušās joprojām tik briesmīgā stāvoklī, ka cilvēkiem labāk riskēt un palikt ārpusē arī raķešu uzbrukuma laikā, nekā patverties šajās patvertnēs.
Kijivas patvertņu pārbaudes komisijas loceklis Leonīds Jemets norādīja, ka "patvertnes, kurās ir nedroši atrasties – varbūt pat nedrošāk, nekā atrasties zem raķešu apšaudes –, atrodas Ševčenko rajonā. Patvertnēs karājas elektrības vadi – tur ir noņemti skaitītāji, grīdā ir bedres un apgaismojuma nav. Bedres ir pārklātas ar dēļiem, bet lai jūs saprastu – to dziļums ir divi metri. Ieiet tur bez apgaismojuma.. un apgaismojuma tur nav – nosisties tur ir daudz vienkāršāk, nekā pakļūt zem raķetes."
Daudzi iedzīvotāji galvaspilsētā kā patvērumu gaisa trauksmes laikā izmanto metro, bet, protams, tas iespējams tiem, kas tobrīd atrodas metro staciju tuvumā. Kopumā patvertņu pieejamība Ukrainā ir aktuāls jautājums un problēma arī trešajā pilna apmēra kara gadā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
