ĪSUMĀ:
- Japāna piedzīvo tās vēsturē vēl nepieredzētu demogrāfisko krīzi.
- Demogrāfiskās krīzes cēloņi ir meklējami arī Japānas straujajā izaugsmē pēc Otrā pasaules kara.
- Iespējas problēmu risināt ar ekonomiskiem līdzekļiem ir ierobežotas.
- Japānā esošā darba kultūra varētu būt viens no cēloņiem esošajai problēmai.
- Lai arī pašreizējās prognozes ir pesimistiskas, pastāv zināma cerība, ka situācija uzlabosies.
Rubrika "Status Quo".
Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Demogrāfiskā krīze
Japāņi tiek uzskatīti par izteikti novecojušu nāciju (super aged nation) – vairāk nekā 20% no iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem. Saskaņā ar Tokijas Nacionālā populācijas un sociālās drošības institūta prognozēm jau 2040. gadā 35% no iedzīvotājiem būs vecāki par 65 gadiem. Arī vidējais mūža ilgums valstī ir ļoti augsts: 87 gadi sievietēm un 81 gads vīriešiem.
Raugoties uz pasauli kopumā, tieši Japānā ir lielākais to iedzīvotāju skaits, kas vecāki par 65 gadiem.
Līdzīgi kā citās valstīs, galvenās bažas saistītas ar sociālo sistēmu – tai uzlikto slogu, apgrūtinājumiem un iespējamo demogrāfisko krīzi, ko var radīt zema dzimstība un strauja populācijas novecošana.
Iedzīvotāju novecošana potenciāli var nozīmēt līdzekļu trūkumu nākotnes pensijām un sociālajiem pabalstiem, kā arī darbaspēka trūkumu. Situāciju visai labi ilustrē daži absurdi piemēri: Japānā pieaugušo autiņbiksītes ir pārdotākas par mazuļiem domātajām, savukārt vairāki cietumi de facto ir kļuvuši par pansionātiem, jo 20% no likuma pārkāpējiem ir vecāka gadagājuma cilvēki.
Krīzes cēloņi
Demogrāfiskā stāvokļa pasliktināšanās cēloņi meklējami pēckara Japānas centienos atdzīvināt tās ekonomiku. Tā laika premjerministrs Šigeru Jošida panāca vienošanos ar Japānas galveno industriju vadītājiem, ka to uzņēmumi nodrošinās savus darbiniekus ar mūžīgu darbavietu, ja vien darbinieki izrādīs absolūtu lojalitāti šim uzņēmumam. Japānā šo sistēmu sauc par "Šinsotsu-Ikkatsu-Saijo" jeb mūža nodarbinātību. Šī sistēma ir kļuvusi slavena arī ar ļoti garajām darba stundām, ar kurām sastopas ļoti liela daļa Japānas darbaspēka.
Tomēr Jošidas plāns vērtējams kā veiksmīgs, jo mūsdienās Japānas ekonomika ir trešā lielākā pasaulē, un – lielā mērā pateicoties tieši šai sistēmai.
Tomēr Japānas ekonomiskā izaugsme ir saistāma arī ar citu statistikas novērojumu. Saskaņā ar ANO datiem agrīnajos 20. gadsimta 50. gados dzimstība Japānā bija 2,75 bērni uz vienu sievieti. Savukārt jau 60. gados, uzņēmumiem pieprasot vairāk un vairāk no to darbiniekiem, dzimstība uz vienu sievieti samazinājās līdz 2,08 bērniem uz vienu sievieti. Līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs arī Japānā sieviešu kļūšana par daļu no kopējā darbaspēka masas izraisīja negatīvas sekas dzimstībā.
Mūsdienu Japānā valda uzskats, ka nav iespējams uzturēt ģimeni, ja algotu darbu strādā tikai viens no vecākiem.
Piedāvātie risinājumi
Viens no visvairāk apspriestajiem risinājumiem (līdzīgi kā citās valstīs) ir lielāku līdzekļu piešķiršana ar ģimenēm saistīto jautājumu risināšanai, lai censtos iedrošināt vecākus radīt vairāk pēcnācēju. Tiek uzsvērta nepieciešamība attīstīt bērnudārzu tīklu, lai atvieglotu vecākiem bērnu audzināšanu, kā arī uzlabot darba apstākļus sievietēm ar bērniem. Protams, tiek runāts arī par bērnu pabalstu palielināšanu. Saskaņā ar OECD datiem pašlaik Japāna proporcionāli, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, tērē visai maz līdzekļu ģimeņu atbalstam.
Tomēr plāns vienkārši palielināt izdevumus ģimeņu atbalstam saistīts ar virkni problēmu, kas to bremzē. Pirmkārt, Japānai pašlaik ir liels valsts parāds. Otrkārt, Japāna jau tagad vairāk nekā citas valstis tērē veco ļaužu aprūpei. Ņemot vērā, ka Japānai ir jāievēro zināmi budžeta ierobežojumi, būs grūti sabalansēt nepieciešamību rūpēties par pensionāriem ar centieniem palielināt dzimstību valstī.
Kā potenciāli risinājumi tiek piedāvāti arī uzlabojumi darba apstākļos. Piemēram, reklāmas uzņēmums "Dentsu" kā obligātu ir ieviesis piecu dienu atvaļinājumu ik pēc sešiem mēnešiem. Uzņēmuma birojos turpmāk pēc pulksten 22.00 tiks izslēgtas gaismas, lai "stimulētu" darbiniekus doties mājās. Šie soļi tika sperti pēc tam, kad kāda darbiniece nostrādāja 105 virsstundas vienā mēnesī un pēc tam izdarīja pašnāvību, izlecot pa uzņēmuma kopmītņu logu. Ļoti intensīvs darba režīms ir visai izplatīts Japānā, un darba laiks, kas ilgāks par 12 stundām, ir teju regulāra parādība. Vairāki darbinieki mājās atgriežas tikai pēc divpadsmitiem naktī un jau agri no rīta ceļas, lai atkal dotos uz darbu.
Situāciju visai labi ilustrē fakts, ka Japānā pat radies jaunvārds, lai apzīmētu pašnāvību, kuras iemesls parasti ir pārstrādāšanās - karoshi.
Lieki piebilst, ka šāda darba vide neveicina laimīgas ģimenes dzīves veidošanos un negatīvi ietekmē dzimstību.
Līdzīgi kā citās valstīs arī Japānā mūsdienās vērojams nekvalificētā darbaspēka trūkums. Šo problēmu vēl vairāk saasina jau esošā demogrāfiskā lejupslīde. Situāciju būtu iespējams risināt ar imigrācijas palīdzību, bet – līdzīgi kā citās valstīs – ir virkne citu apsvērumu, kas šo jautājumu Japānā padara ārkārtīgi jūtīgu. Līdz šim Japānas imigrācijas likumi ir bijuši ļoti stingri, faktiski pat liedzot iebraukt nekvalificētam darbaspēkam. Kā izeja tiek piedāvāti nestandarta risinājumi, kas balstīti cerībā uz robotikas attīstību. Iecerēts, ka pietiekami daudzas tukšās darbavietas būs iespējams aizpildīt ar robotiem un tādējādi izvairīties no sabiedrībai nepatīkamākiem risinājumiem.
Lai arī tendence kopumā ir visai pesimistiska, ir arī labās ziņas. Lielākā daļa neprecēto vīriešu un sieviešu par spīti tam, ka viņus nesaista savstarpējās attiecības ar pretējo dzimumu, nākotnē redz sevi kā precētus cilvēkus. Valdība organizē izglītojošus projektos, kas skaidro ģimenes dzīves pozitīvās puses, un, iespējams, tie nav nemaz tik primitīvi un smieklīgi risinājumi, kā sākumā varētu šķist.
Nākotne
Kopumā nākotnes skatījums var šķist visai pesimistisks. Pēc OECD datiem, Japānas populācijas novecošanās turpināsies, un 2050. gadā jau 40% no iedzīvotājiem būs vecāka gadagājuma cilvēki. Tomēr demogrāfiskā izaugsme nav viegli prognozējama, un varbūt arī Japānai izdosies pašreizējo krīzi atrisināt. Katrā ziņā šeit liela loma ir Japānas valdībai.
Iespējams, tiks atviegloti imigrācijas noteikumi, jo cilvēku, kas vēlās pārvākties uz Japānu labākas dzīves meklējumos, Āzijā netrūkst. Varbūt arī Japānai izdosies krīzi atrisināt iekšēji, palielinot sociālo atbalstu ģimenēm. Ir valstis (Francija), kuras ilglaicīgi piedzīvojušas zemu dzimstību, bet pašlaik var lepoties ar vienu no augstākajiem dzimstības rādītājiem savā reģionā. Nav teikts, ka tā nevarētu arī notikt ar Japānu.
