Krievijā Navaļnija piemiņas pasākumos aizturēti vairāk nekā 300 cilvēki

Cietuma pārstāvji Navaļnija komandai teikuši, ka viņš miris no pēkšņā nāves sindroma, tomēr oficiāls atzinums būs tikai pēc izmeklēšanas beigām. Viņu nogalināja – pārliecināti ir līdzgaitnieki, kas uzskata, ka tāpēc Krievija vilcinās ar viņa mirstīgo atlieku nodošanu piederīgajiem. Viņa tuviniekiem līķa atrašanās vieta šobrīd nav zināma. Maz ticams, ka Krievijā valdošais režīms atļaus veikt neatkarīgu izmeklēšanu par politiķa nāves cēloņiem.

Navaļnija piemiņas pasākumos aizturēšanas notikušas Maskavā, Sanktpēterburgā, Krasnodarā, Tverā, Taganrogā, Ņižņijnovgorodā, Rostovā pie Donas, Murmanskā, Belgorodā un Čeboksaros.

Maskavā uzrunātie cilvēki neslēpa, ka nespēj noticēt Navaļnija nāvei. "Savā telefonā redzēju ziņas par Navaļnija nāvi un mana pirmā reakcija bija – tas ir tikai joks, tā nevar būt patiesība. Bet tad pienāca arvien vairāk un vairāk ziņas… Es kādu stundu raudāju," kāds puisis sacīja raidsabiedrībai BBC. "Es biju satriekta. Es tiešām domāju, ka tas nevar notikt. Nekad," ar saviem pārdzīvojumiem dalījās kāda jauniete.

Ņižņijnovgorodā akcija notikusi pie pilsētas Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēkas vietā, kur 2020. gadā sadedzinājās žurnāliste Irina Slavina. Policija šajā pilsētā piektdien aizturējusi 12 cilvēkus. Vēlāk viņi atbrīvoti. Nevienam protokols nav sastādīts.

Aizturēšanas notikušas arī Sanktpēterburgā. Tur policija izklīdinājusi cilvēkus, kas Voskresenskas krastmalā bija atnākuši pie politisko represiju upuru pieminekļa. Aizturēti vairāki desmiti cilvēku, arī laikraksta "Novaja gazeta" fotogrāfs un izdevuma "RusNews" žurnāliste.

Maskavā aizturēšanas notikušas pie Solovku akmens. Tur galvaspilsētas iedzīvotāji nesa ziedus.

Vienu no aizturētajiem Maksimu Sokolovu aizturēšanas laikā piekāvuši, pastāstīja viņa draudzene.

Sokolova brutālās aizturēšanas video platformā "Telegram" publicējis kanāls SOTA.

Sociālajos tīklos plašu popularitāti ir izpelnījies video, kurā kāda pensionāre saka emocionālu uzrunu vienā no Navaļnija piemiņas pasākumiem. Kundze Navaļnija nāvē vainoja Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu un aicināja valsts iedzīvotājos doties ielās, lai izteiktu savu neapmierinātību ar režīmu: "Mūsu ir 140 miljoni! Vai mēs tiešām nevaram piecelties un pateikt: "Putin, ej prom no šejienes!""

Aizturēšanas turpinās arī sestdien

Nevalstiskā organizācija "OVD-Info" ziņo, ka līdz sestdienas pusdienlaikam bija aizturēti vismaz 123 cilvēki Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Novosibirskā, Ufā un citur. Līdz sestdienas vakaram šis skaitlis pārsniedzis jau 340.

Maskavā policija aizturēja cilvēkus, kas Navaļnija piemiņai ieradās nolikt ziedus pie pieminekļa "Sēru siena". Akcijas video publicējuši izdevumi "Sota" un "RusNews". "Sota" vēsta, ka policija desmit minūšu laikā aizturējusi 15 cilvēkus, bet pēc tam laukumā palikuši policisti un žurnālisti.

Cilvēki ieradušies ar plakātiem "Slepkava", saukuši "Kauns!", kad sākušās aizturēšanas.

Maskavā vismaz divi cilvēki aizturēti pie Solovku akmens, vēsta "OVD-Info".

Sociālajos tīklos ir publicēti video, kuros redzams, kā naktī tiek aizvākti Navaļnija piemiņai noliktie ziedi. Viena no šādām vietām bija Maskavas Kremlim blakus esošais tilts, uz kura 2015. gada 27. februārī nogalināja opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu. Video ir redzams, ka civilā apģērbā tērpušies cilvēki steigā novāc tur novietotos ziedus, bet netālu esošie policisti uz to mierīgi noskatās.

Vairākus cilvēkus policija aizturēja akcijā Sanktpēterburgā. Aizturēšanas notikušas pēc aizlūguma pie Solovku akmens.

Sanktpēterburgā aizturēts arī apustuliskās pareizticīgās baznīcas mācītājs Grigorijs Mihnovs-Vaitenko, kas grasījies vadīt aizlūgumu pie Solovku akmens, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja viņa dzīvesbiedre.

Garīdznieks aizturēts pie mājas durvīm. Aizturēšanas iemesls nav zināms.

Neraugoties uz Mihnova-Vaitenko aizturēšanu, aizlūgums pie Solovku akmens tomēr noticis, vēsta izdevums "Bumaga". Aizlūgumu vadījis cits apustuliskās pareizticīgās baznīcas mācītājs. Līdzās dežurējusi policija. Pēc aizlūguma policija atspiedusi cilvēkus no laukuma, vismaz septiņi cilvēki aizturēti.

Izdevumam "Novaja gazeta" viena aizturētā sacīja, ka patiesībā pie politisko represiju upuru pieminekļa aizturēti aptuveni 30 cilvēki.

Kopumā Krievijā sestdien dažādās pilsētās Navaļnija piemiņas pasākumos piedalījušies tūkstošiem cilvēku, vēsta "Novaja gazeta".

Nāves cēloņi varētu palikt neatklāti

Navaļnija nāve izraisīja plašu starptautisku reakciju. Daudzi rietumvalstu līderi notikušajā vainoja Kremli.

Arī viens no redzamākajiem Putina kritiķiem Rietumos Bills Brauders, kura advokāts bija Krievijas cietumā nogalinātais Sergejs Magņickis, ir pārliecināts, ka Navaļniju apzināti noveda līdz nāvei.

"Putinam tuvojas vēlēšanas, kurās viņš nedrīkst pieļaut nekādas nevienprātības pazīmes.

Kāds ir labākais veids, kā atbrīvoties no nevienprātības? Jūs nogalināt svarīgāko politisko figūru valstī visu acu priekšā. Un šis vēstījums nozīmē, ka ikviens, kam ir kaut kādi politiskās opozīcijas instinkti vai nodomi, teiks sev: "Es nevēlos to darīt, jo nevēlos mirt".

Un ir skaidrs, ka Putins to darīja tā, kā viņš veic jebkura veida slepkavības, lai apklusinātu cilvēkus, lai represētu cilvēkus, lai terorizētu cilvēkus. Un tas likvidē jebkādu politisko konkurenci tagad un nākotnē," Brauders sacīja intervijā BBC pārraidei "Newsnight".

Brauders ir pārliecināts, ka Kremlis slēps Navaļnija patiesos nāves cēloņus: "Esiet droši, ka tuvāko pāris dienu laikā Krievijas valdība izplatīs visādus stāstus par to, kā Navaļnijs nomira "dabiskā nāvē". Bet šī ir standarta darbības procedūra, kad viņi veic slepkavību cietumā."

Arī cietumā esošais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili Navaļnija nāvē vaino Putinu. Saakašvili apsolīja, ka viņš, tāpat kā Navaļnijs, cīnīsies līdz galam, lai uzvarētu Putina režīmu.

KONTEKSTS:

Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde piektdien, 16. februārī, paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atradās ieslodzījumā kopš 2021. gada. Navaļnijs pērn decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.

Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša sestdien, 17. februārī, apstiprināja viņa nāvi.

Pēc ziņām par Navaļnija nāvi Latvijas prezidents un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību. Tikmēr Kremļa oponenti, kas pametuši Krieviju, ir tiešāki – Navaļnija nāvi sauc par slepkavību.

Uzrunājot sanākušos Minhenes drošības konferencē, Navaļnija sieva Jūlija paziņoja, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins un viņa līdzgaitnieki nepaliks nesodīti, ja izrādīsies, ka Krievijas amatpersonas nav melojušas par ieslodzītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi.

Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis aicinājis Krievijas iedzīvotājus doties uz 17. martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām un ierakstīt Navaļniju vēlēšanu biļetenā.

Piektdien, 16. februārī, dažādās pilsētās, tostarp arī Rīgā, notika Navaļnija piemiņas pasākumi.