Nokļūšana līdz pozīcijām ir sarežģīta un dubļaina. Auto tomēr izrokas caur pielijušo ar pērno zāli aizaugušo lauku. Jāuzmanās no šāviņu izrautām bedrēm. Tad kājām jādodas pa dziļām dubļu risām, ko atstājusi smagā militārā tehnika. Tā nokļūstam artilērijas pozīcijās, kas strādā Avdijivkas virzienā. Te uzdevums vērst triecienus pret uzbrūkošo ienaidnieku.
Smagajās kaujās pie netālu esošās Avdijivkas Ukrainai jāizmanto visi iespējamie resursi. Tomēr lādiņu un šāviņu trūkuma dēļ šaujamieroči bieži klusē.
Haubices komandieris ir Rostislavs.
Viņš atzina, ka munīcijas taupīšanas dēļ darba ir krietni mazāk, nekā viņa vienībai gribētos – arī todien. Ja piegādes vēl kritīsies, būs vēl grūtāk.
"Būs ļoti smagi. Es pat nezinu, kā to pateikt. Bez biezākiem vārdiem noteikti ne," sacīja Rostislavs.
Piecu karavīru vienība dzīvo šaurā blindāžā. Viņiem par biedriem arī vairāki kaķi. Tie arī lielisks palīgs praktiski – izķer peles, sacīja Ukrainas armijas karavīrs Jurijs.
Jurijs kopā ar vienību Krievijas iebrukuma pirmajā gadā cīnījās Hersonas apgabala frontē. Atšķirība ne tikai tajā, ka Donbasā ir ļoti smaga un ziemā lipīgi dubļaina grunts, bet Hersonā smilšaina. Būtiski mainījies arī munīcijas nodrošinājums.
"Toreiz varējām izšaut kādus 100 šāviņus dienā. Tagad daudz mazāk," sacīja Jurijs.
"Bet ne tikai no šāviņiem atkarīga Krievijas izdzīšana no mūsu teritorijas. Arī no cilvēku daudzuma, profesionalitātes, taktikas. Ir daudz faktoru. Bet pirmajā vietā, protams, ieroči."
Pirms kara Jurijs studēja par agronomu, jomā arī strādāja, bet armijā iestājās iebrukuma otrajā dienā. Jautāts par mobilizāciju, viņš atzina – papildspēki ir nepieciešami: "Protams, vajag vairāk. Jo vairāk cilvēku, jo darbi sadalās, mazāk slodzes. Un vieglāk strādāt."
Katrā ziņā, šiem karavīriem ir skaidrs, ka Ukraina nevar atļauties kā Krievija uzbrukt ar masu, neņemot vērā zaudējumus. Viņi sagaida uzvaru, bet apzinās, ka priekšā vēl smagas kaujas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.