Internetā ir publicēti ukraiņu karavīru uzņemti video, kuros redzams, kā viņi ar bruņutehniku pamet Avdijivku. Daži no karavīriem nespēj valdīt asaras. Diemžēl viņiem neizdevās noturēt nelielo pilsētu, kas jau kopš 2014. gada faktiski atradās uz frontes līnijas.
Fighters of the 3rd Separate Assault Brigade showed how the movement and rotation of Ukrainian forces in Avdiivka looks like during intensive combat.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 17, 2024
Friends,
Please write words of support for the Ukrainian Defenders. It's important to them.
Thank you to everyone who supports… pic.twitter.com/OfSoigqSzA
"Ņemot vērā operatīvo situāciju, kas izveidojusies ap Avdijivku, [un] lai novērstu karavīru aplenkšanu un saglabātu viņu dzīvību un veselību, esmu pieņēmis lēmumu par mūsu apakšvienību izvešanu no pilsētas un pāriešanu uz aizsardzību izdevīgākās robežās," rakstīja ģenerālis.
Viņš atzīmēja, ka Ukrainas aizstāvji ir cienīgi izpildījuši savu karavīra pienākumu, izdarījuši visu iespējamo, lai iznīcinātu labākās Krievijas armijas daļas, kā arī nodarījuši okupantiem ievērojamus zaudējumus dzīvā spēka un tehnikas ziņā.
"Mēs veicam pasākumus situācijas stabilizēšanai un ieņemamo pozīciju noturēšanai. Karavīru dzīvība ir augstākā vērtība. Avdijivku mēs tomēr atgūsim. Slava Ukrainai!"
Smagas kaujas Avdijivkā notika jau ilgu laiku. Piektdienas vakarā operatīvi stratēģiskais karaspēka grupējums "Taurija" paziņoja, ka daži Ukrainas karavīri nonākuši krievu gūstā.
Ukrainas armijas 3. atsevišķā triecienbrigāde atzīmēja, ka okupantu karaspēks gandrīz aplencis Ukrainas spēkus, bet tam neizdevās noslēgt loku ap tiem.
Krievija virza visu savas armijas spēku uz Avdijivku, un tur šobrīd ir daudz smagāk, nekā tas bija Bahmutā, pavēstīja 3. atsevišķās triecienbrigādes preses virsnieks Oleksandrs Borodins.
Triecienos krievi zaudē daudz bruņutehnikas un karavīru – gan regulāro vienību, gan GRU specvienību. Neraugoties uz zaudējumiem, ienaidnieks visu laiku saņem rezerves, "tas ir – ienaidnieka mazāk nekļūst", sacīja Borodins.
Zelenskis lēmumu atkāpties atbalsta
Sirska lēmumu atbalsta arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis sestdien, 17. februārī, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, sacīja, ka armijas izvešana no Avdijivkas bija "loģisks, godīgs un profesionāls lēmums": "Krievijas pretuzbrukuma operācijas sākās oktobrī, un kopš oktobra viņi uzbrūk šai nelaimīgajai Avdijivkai ar visiem ieročiem un visu spēku.
Tur gāja bojā desmitiem tūkstošu viņu karavīru. Tas ir tas, ko Krievija panāca. Es uzskatu, ka mūsu spēki nepārtraukti vājina viņu armiju, tāpēc mūsu karavīru dzīvības glābšana, manuprāt, ir pareizs lēmums."
Ukrainas armijas grupējuma "Tavrija" komandieris Oleksandrs Tarnavskis informēja, ka, karaspēkam atkāpjoties, vairāki ukraiņu karavīri ir nonākuši gūstā.
Krievijas spēki kopš pilna apmēra iebrukuma 2022. gada februārī vairākkārt ir mēģinājuši ieņemt Avdijivku, bet pērn oktobrī iebrucēji ievērojami pastiprināja uzbrukumus pilsētai. Ukraiņi apgalvo, ka Krievija nav taupījusi nedz karavīrus, nedz munīciju, lai mēģinātu iekarot Avdijivku.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.