"Mums nevajadzētu baidīties no Putina sakāves un no viņa režīma iznīcības. Tā vietā strādāsim kopā, lai iznīcinātu to, par ko viņš iestājas. Tas ir viņa liktenis – zaudēt, nevis zaudēt likumos balstītu pasaules kārtību. Ja mēs nesakausim Putinu tagad, tam galu galā nebūs nozīmes, kurš būs Krievijas prezidents. Jo jebkurš nākamais Krievijas diktators atcerēsies, kā noturēt varu, anektējot zemes, nogalinot oponentus un iznīcinot pasaules kārtību. Ja tas notiks, Eiropa, Centrālāzija un visa pasaule nonāks ļoti tumšā vietā," sacīja Ukrainas prezidents.
Viņš mudināja pasauli nevaicāt Ukrainai, kad beigsies karš, bet jautāt sev, kāpēc Krievijas diktators Vladimirs Putins spēj karu turpināt. "Ukraiņi ir pierādījuši, ka mēs varam piespiest Krieviju atkāpties un varam atjaunot noteikumu darbību. Un ar to mēs pilnībā atbruņojam Krievijas galveno mītu, ka Ukraina šajā karā nevar uzvarēt," sacīja Zelenskis.
"Mēs varam atgūt savu zemi. Un Putins var zaudēt. Un tas kaujaslaukā ir noticis vairāk nekā vienu reizi vien," norādīja prezidents.
"Mūsu darbības ierobežo tikai trieciena līdzekļu tāluma spējas un pietiekamība. Bet tas nav atkarīgs no mums. Un situācija Avdijivkā to apstiprina."
"Diemžēl tas, ka Ukraina tiek turēta mākslīgā ieroču deficītā, cita starpā arī artilērijas deficītā, ļauj Putinam adaptēties patlabanējai kauju intensitātei," skaidroja prezidents. "Viņš ir rīkļu rāvējs, kas notur varu ar korupciju un vardarbību."
"Var būt dažāda attieksme pret starptautiskajiem institūtiem, bet Starptautiskās Krimināltiesas Putina aresta orderis skaidri apliecina, kur būtu jānoslēdzas Putina karjerai," norādīja prezidents. "Viņam ir tikai divas opcijas - būt uz tiesājamo sola Hāgā vai pieredzēt, ka viņu nogalina viens no viņa līdzskrējējiem, kas šobrīd slepkavo viņa vārdā."
Zelenska uzruna sekoja neilgi pēc tam, kad Ukrainas armija paziņojusi par atkāpšanos no Avdijivkas. Neskatoties uz notikumiem frontē, pēc Zelenska domām Ukraina ir pierādījusi, ka spēj uzvarēt Krieviju un tas ir tikai viens no mītiem, ko Ukrainai izdevies apgāzt, proti, ka Krievija ir neuzvarama. Putins VAR zaudēt, teica Zelenskis, taču viņš atgādināja, ka šobrīd Ukrainas darbības kaujas laukā ir limitētas ieroču un munīcijas dēļ. Tas savukārt ļauj Putinam pielāgoties pašreizējai kara intensitātei.
Rinkēvičs: Eiropa apzinās, ka gada otrā puse nebūs viegla
Savukārt Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā Latvijas Radio norādīja, ka no sarunām secināms, ka Eiropa apzinās nepieciešamību būt gatavai, ka šī gada otrā puse ASV vēlēšanu dēļ nebūs viegla:
"Es redzu, ka visi tomēr tā kā ir pieņēmuši, ka šis gads būs grūts. Ir jāsagaida ASV prezidenta vēlēšanas, bet tas nenozīmē, ka ir tikai jāgaida. Tomēr ir mēģinājumi, kaut kādus veidus atrast, kā ASV Kongress varētu piešķirt palīdzību 60 miljardu dolāru apmērā. Ļoti daudz tiek runāts par to, ka Eiropai, neatkarīgi no tā, kas būs nākamais ASV prezidents, esošais vai cits, ir vairāk jāinvestē aizsardzībā un sevišķi industrijā, spēju attīstībā."
Rinkēvičs atzina, ka lielākā daļa konferencē klātesošo tomēr saprot, ka atbalsts Ukrainai ir nepieciešams, taču jautājums ir, kā pārliecināt tos, kas ir skeptiski.
Arī Dānijas premjere Mete Frederiksena konferencē norādīja, ka Eiropai jāspēj palīdzēt Ukrainai, reizē domājot arī par pašu aizsardzības stiprināšanu ilgtermiņā. Premjere vērsa uzmanību uz to, ka Ukrainai šobrīd nepieciešams vairāk munīcijas, vairāk pretgaisa aizsardzības un vairāk tāla darbības rādiusa raķešu.
"Ar visām šīm lietām, ko šo divu gadu laikā esam spējuši izdarīt, mēs neuzvarēsim karu. Tādēļ, ja vaicājat man, vai darām pietiekami, atbilde ir nē. Jo, kaut vai sakot to, ka karš Eiropā notiek divus gadus, tas ir kas tāds, ko mums nevajadzētu teikt. Mums patiesi ir jāpalielina ātrums un apjoms. Neatkarīgi no tā, kas notiks ASV, Eiropai sevi ir jāspēj aizsargāt. Un, lai sevi aizsargātu, mums jāaizsargā Ukraina, jo tās vieta ir Eiropā. Es domāju, ka nākamo nedēļu laikā būtiskākais ir – pietiek ar runāšanu. Mums vairs nevajag runāt, mums vajag lēmumus," sacīja Frederiksena.
ASV Kongresa nespēju pieņemt atbalsta paketi Ukrainai vienā no konferences diskusijām, kurā piedalījās Igaunijas premjere un NATO ģenerālsekretārs, centās attaisnot republikāņu senators Pīts Rekets. Viņš vairakkārt uzsvēra, ka demokrātija prasa laiku un amerikāņi nonāks līdz rezultātam, uz ko vairakkārt saņēma repliku, ka Ukrainai šī laika nav. Taču tas, kas zālē esošajos izbrīnīja un par ko bija dzirdams sašutums, bija republikāņa salīdzinājums – viņš Ukrainas karu salīdzināja ar migrācijas krīzi uz ASV robežas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
