ĪSUMĀ:
- Dienvidkorejas prezidentiem līdz šim ir bijis grūti izvairīties no skandāliem.
- Autoritārisms un korupcija ir bijušas bieži sastopamas parādības republikas vēsturē.
- Korupcijā Dienvidkorejā ir iesaistīti ne tikai prezidenti, bet arī pārnacionālās korporācijas.
- Dienvidkorejas prezidente šī iemesla dēļ ir pat atstādināta no amata pēc impīčmenta procedūras.
- Smagā korupcija, kas vērojama Dienvidkorejas augstākajās politiskajās aprindās, neveicina uzticību valdībai.
Prezidenta Paka laikā tika atcelta konstitūcija un izformēta nacionālā padome (Dienvidkorejas parlaments). Disidenti tika aktīvi vajāti, spīdzināti un reizēm arī nogalināti. Paka reputācija Dienvidkorejā ir pretrunīga. No vienas puses cilvēki pozitīvi novērtē viņa ekonomiskos sasniegumus, bet vienlaikus viņa cilvēktiesību pārkāpumu skandalozitāte nav mazinājusies.
Dienvidkoreja kā patiesa, stabila demokrātija ir attīstījusies tikai nedaudz vairāk par 30 gadiem. Jau pirmais Korejas Republikas prezidents Rī Sinmans centās vadīt Dienvidkoreju kā autokrātisks valdnieks, tomēr tika gāzts 1960. gada aprīļa revolūcijā.
Taču revolūcija nepanāca cerēto, un jau pēc gada ar militāra apvērsuma palīdzību pie varas nāca Paks Čonhī (tēvs pašlaik ieslodzītajai Pakai Kinhje). Viņa vadībā Dienvidkoreja strauji attīstījās un kļuva par industriālo lielvaru, kas tā ir arī šodien.
Šī attīstība gan nesa līdzi arī virkni politisko represiju un autoritāru sistēmu, kura skāra jo daudzus sabiedrības ikdienas dzīves aspektus.
Prezidents Paks tika noslepkavots 1979. gadā. Slepkavību pastrādāja Korejas Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, kurš vienlaikus arī bija Paka labs draugs. Ironisku šo gadījumu padara arī tas, ka Izlūkošanas pārvalde tika izveidota tikai pēc militārā apvērsuma, lai tiktu galā ar disidentiem. Pēc viņa nāves un vēl viena apvērsuma prezidentūru pārņēma cits ģenerālis - Čuns Dūhuans.
Viņam nākot pie varas, 1980. gada maijā notika arī Kvandžu sacelšanās pret militāro huntu, kuras laikā mira vismaz 200 cilvēki un tūkstošiem tika ievainoti.
Arī Čuns Dūhuans centās saglabāt autoritāru režīmu, bet tas 1987. gadā izraisīja plašu protesta kustību vilni, kas panāca pirmās demokrātiskās vēlēšanas valstī vairāk nekā 20 gadu laikā.
Saucot pie atbildības par slaktiņu, kas norisinājās Kvandžu sacelšanās laikā, nelikumīgu varas pārņemšanu, korupciju un citiem noziegumiem, Čunam Dūnhuanam 1996. gadā piesprieda nāvessodu, sodu gan vēlāk mīkstinot uz mūža ieslodzījumu, bet jau 1997. gadā Čuns tika apžēlots.
Viņa pēctecis Ro Tevū centās nostiprināt demokrātisku sistēmu, kas viņam arī lielākoties izdevās.
Arī Ro Tevū pagātne meklējama bruņotajos spēkos, un viņš aktīvi atbalstīja Čuna nākšanu pie varas.
Bet arī Ro 1996. gadā tika apsūdzēts korupcijā un noziegumos, kas tika pastrādāti Kvandžu sacelšanās laikā. Ro sākotnēji saņēma bargu cietumsodu, bet tāpat kā Čuns tika apžēlots 1997. gadā.
Nākamais prezidents Kims Jangsams uzsāka ļoti plašu pretkorupcijas kampaņu, tomēr tās imidžu nopietni iedragāja viņa paša dēla arestēšana saistībā ar korupciju. Kims nokalpoja tikai vienu termiņu, un arī viņa nākamie divi pēcteči tika apsūdzēti korupcijā, viens no kuriem - Ro Mūhjuns - izdarīja pašnāvību 2009. gadā, nolecot no klints.
Lī Mjonbaks tika ievēlēts par prezidentu 2007. gadā – vēlēšanās, kurās bija viszemākā līdzdalība Dienvidkorejas prezidentālo vēlēšanu vēsturē.
Lī izcelsme ir visai pieticīga – no tirgus krāvēja viņš kļuva par "Hyundai" celtniecības daļas vadītāju, vēlāk par Seulas mēru un tad par prezidentu. Jau vēlēšanu laikā Lī Mjonbaku apsūdzēja nelikumīgu darījumu veikšanā ar uzņēmumu "BBK", lai arī 2007. gadā, izskatot šo jautājumu, prokurors paziņoja, ka Lī nav nekādas saistības ar lietu, un viņš tika atzīts par nevainīgu.
2018. gadā viņš tika notiesāts saistībā arī ar "BBK" skandālu. Viņš arī tika apsūdzēts kukuļu ņemšanā 10 miljonu dolāru apmērā, tostarp 6 miljonu liela kukuļa saņemšanā no "Samsung", kas bija samaksa par bijušā "Samsung" priekšsēdētāja Lī Kunhī apžēlošanu. Lī Mjonbaks arī esot piesavinājies 700 000 dolārus valsts naudas.
Lī tika notiesāts uz 15 gadiem cietumā pagājušā gada oktobrī, tomēr spriedums tika pārsūdzēts, un viņam tika piešķirtas tiesības uz atbrīvošanu apmaiņā pret drošības naudu. Lī gan uzskata, ka notiek politiskā vajāšana, jo viņš ir ierosinājis izmeklēšanu pret bijušo prezidentu Ro Mūhjunu, kurš bija pašreizējā prezidenta mentors un izdarīja pašnāvību.
Lai arī cik bēdīga nebūtu Lī situācija, tā ir pieņemama salīdzinājumā ar to, kādā pašlaik atrodas viņa pēctece.
Paka Kinhje ir bijušā prezidenta/diktatora Paka Čonhī meita. Viņai bija visai veiksmīga politiskā karjera pirms prezidentālajām vēlēšanām, un sākotnēji viņa bija arī diezgan populāra prezidente (67% apmierinātības reitings 2013. gada augustā).
Pakas Kinhjes diplomātiskās prasmes saistībā ar Ziemeļkorejas jautājumiem tika diezgan augsti novērtētas. Tomēr pēc prāmja "Sewol" nogrimšanas un zaudējuma 2016. gada parlamentārajās vēlēšanās viņas reitingi dramatiski kritās. Šie notikumi bija fonā skandālam, kas sākās par Pakas kontaktiem ar Čoi Sonsilu, kādas reliģiskās sektas vadītāja meitu, kurai esot bijusi ievērojama ietekme pār prezidenti un kurai esot izsniegtas lielas summas kukuļos. Šai sievietei arī bijusi plaša pieeja slepeniem valdības dokumentiem. Divi prezidentes palīgi tika arestēti saistībā ar šo lietu, bet tie pratināšanā apgalvoja, ka esot tikai izpildījuši prezidentes norādījumus.
Oktobra beigās Paka atzina savas tuvās saites ar Čoi. Tas izraisīja Pakas reitingu krišanos līdz Dienvidkorejas vēsturē nepieredzētam līmenim (6%) un ļoti plašiem protestiem valstī. 2016. gada decembrī, tika uzsākts viņas impīčmenta process, un 2017. gada martā viņa tika atstādināta no amata. Paka gan nav sadarbojusies ar izmeklētājiem un uzskata, ka "tiesu sistēma ir sabrukusi".
Arī Paka uzskata notiekošo par politisku sazvērestību un tiesas procesa laikā atlaida savu advokātu, neatbildēja uz jautājumiem un līdz šim nav apelējusi spriedumu. Ir izteikts minējums, ka, ja viņa to darītu, viņa atzītu esošās tiesu sistēmas legalitāti.
Tāpat tiek minēts, ka viņa nepieņemtu iespējamu apžēlošanu, kādu ir saņēmuši citi bijušie prezidenti. Viņai pašlaik ir piespriests 33 gadus ilgs cietumsods.
Kopumā Dienvidkorejas situācija ir visai nesalīdzināma ar citām attīstītās pasaules valstīm. Lai arī valsts visai labu laiku vērtējama kā augsti attīstīta demokrātija, šķiet, ka korupcijas un citi skandāli seko ik pēc katras prezidentūras.
Lai arī Dienvidkoreja tiek augstu ierindota dažāda veidā pilsonisko brīvību un dzīves kvalitātes indeksos, "Transparency International" korupcijas indeksā tā atrodas visai zemu. Tas arī ir radījis sekas, un, lai šo attieksmi mainītu un potenciāli neapdraudētu Dienvidkorejas demokrātiju, ir nepieciešams ar šo problēmu cīnīties.
