Francijas ambīcijas nāk Eiropai par labu

Pēdējās nedēļās Francijas vārds visai bieži pieminēts, runājot par palīdzību Ukrainai. No malas izskatās, ka Francijas ārpolitikas nostādnes krasi mainījušās, bet nu parādās jauni jautājumi, kas skar Armēniju un Moldovu. Šīm valstīm pēdējā laikā dažādu iemeslu dēļ ir ļoti saasinājušās attiecības ar Krieviju.

Armēnija un Moldova cenšas attālināties no Krievijas ietekmes sfēras, bet izskatās, ka Francija mēģina ieņemt šo vakuumu. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Piemēram, pagājušās nedēļas laikā Francija ar Armēniju parakstījusi ieroču tirdzniecības līgumu. Savukārt ar Moldovu Francija parakstījusi aizsardzības sadarbības līgumu un tāpat sola atvērt Moldovā pastāvīgu aizsardzības misiju.

"Francija ir ārkārtīgi mainījusi savu Eiropas politiku, to mēs jau redzam attiecībā uz atbalstu Ukrainai, runās par Ukrainas Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts statusu, bet Francijai jau vairākus gadus, un prezidentam Makronam, ir tāda ambicioza lielās Eiropas domāšana," atzina Bērziņa. 

Pirms apmēram diviem gadiem, neilgi pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā sākuma, Francija izveidoja jauna formāta forumu – Eiropas politisko kopienu – kurā varēja sanākt kopā ne tikai Eiropas Savienības valstis un Lielbritānija, bet arī daudzas iespējamās kandidātvalstis no plašāka reģiona. Šajā Eiropas politiskajā kopienā piedalījās arī Armēnija.

"Ja mēs skatāmies, kas ir noticis pēdējo divu gadu laikā, arvien vairāk veidojas saruna par tādu plašāku Eiropu, kurā balsi grib un iestāties, iespējams, vēlas valstis kā Armēnija. Kuram ir šī lielākā, plašākā domāšana? Tā ir Francija.

Tas savā ziņā ir ārkārtīgi negaidīti, tāpēc, ka Francija iepriekš Eiropas austrumus uzskatījusi par tādu mazāk svarīgu, tālāku vietu. Tas viss ir mērķtiecīgi mainījies pēdējo divarpus gadu laikā," norādīja Bērziņa.

Pagājušajā vasarā Bratislavā savā runā Makrons pat atvainojās par iepriekšējo Francijas prezidentu augstprātīgo attieksmi pret Eiropas austrumu flangu.

"Tālāk mēs redzam, ka viņa darbība ir ne tikai vārdos, bet arī, piemēram, šajā sadarbībā ar atvērtām rokām un durvīm pret tādām valstīm kā, piemēram, Armēniju. Mainās Francijas loma. Nemainās šobrīd tik ļoti Vācijas loma, cik mēs gribētu, bet Francija arvien sper soļus uz priekšu," pauda Bērziņa.

Vācija, salīdzinājumā ar Franciju, ir mazāk ambicioza lielākas un stiprākas Eiropas veidošanā, un tās kanclers Olafs Šolcs pat īpaši izceļas ar politisko lēmumu kavēšanu. Tā šobrīd, starp Vāciju un Franciju, ir lielākā rīvēšanās visā Eiropā, secināja Bērziņa, un tas ietekmē arī atbalstu Ukrainai.

"Protams, tas nav tikai par to, kas notiek Ukrainā. Ukraina cīnās par mums visiem, bet tas, ko Krievija cenšas panākt Ukrainā, ir, iespējams, pirmais solis tam, ko Krievija cenšas panākt plašākajā pasaulē, īpaši tuvākajās valstīs. Tāpēc aizsardzība, sadarbība, politiskā vīzija un ambīcijas ir ārkārtīgi svarīgas.

Problēma Eiropā ir bijusi tā, ka integrācija vai ģeopolitiskās ambīcijas ir bijušas lēnas, ne pārāk efektīvas, bet, ja jātiek galā ar tādu kaimiņu, Eiropai jākļūst par ambiciozu ģeopolitisku organizāciju, bloku, spēku, un tāpēc mēs runājam par Armēniju, Moldovu, par Franciju un Vāciju," skaidroja Bērziņa.

Vienots un kopīgs Eiropas ceļš uz attīstību ir atbilde, kas jāliek pretī Krievijas centieniem un ambīcijām gan militārajā, gan politiskajā jomā. Vienkārši sēdēt uz vietas – ar to nepietiks, secināja Bērziņa. 

ASV finanšu līkloči

Jau iepriekš plaši apspriesta ASV esošās administrācijas vilcināšanās sniegt militāru un tehnisku atbalstu Ukrainai, izmantojot programmu, kas saucas Presidential Drawdown Authority. Taču šonedēļ parādījušās ziņas, ka tieši no šiem līdzekļiem ASV pēc ilgāka pārtraukuma ir gatava piešķirt jaunu militāro palīdzību Ukrainai 300 miljonu dolāru apmērā "ATACMS" raķetēm Ukrainas armijai.

"Principā ir divu veidu palīdzība. Viena cenšas Ukrainai palīdzēt iegādāties jaunas ieroču sistēmas vai jaunus ieročus, skatoties uz priekšu, kas vēl nav, kas ir jāpasūta un jāiepērk. Tā ir viena lieta, par kuru šeit nav runa. Otra lieta ir par to, ko drīkst Amerikas prezidents un Pentagons dot Ukrainai no tā, kas Amerikai jau ir. Kad ir runa par Presidential Drawdown Authority, runa ir par par to, ka Amerikai jau ir militāro spēku krājumos," paskaidroja Bērziņa.

Lielākā daļa no tā, ko Amerika ir devusi Ukrainai, ir tieši savas rezerves. No saviem krājumiem ASV Kongress atļāvis Ukrainai atvēlēt kopā vēl 4,4 miljardus dolāru. Iepriekšējos gados, 2022. un 2023. gadā, kad Kongress atļāva Amerikai atbalstīt Ukrainu, apmēram puse no atbalsta tika atvēlēta tieši caur šo Presidential Drawdown Authority programmu.

"Tātad, ja bija 48,7 miljardu dolāru liela atbalsta pakete 2022. un 2023. gadā kopā, tad 25,93 miljardi dolāru no tiem bija no Presidential Drawdown Authority tehniskā procesa. No tā ir palikuši šie 4,2 vai 4,4 miljardi. Tas nozīmē, ka teorētiski prezidents vai administrācija var līdz tai vērtībai iedot palīdzību Ukrainai," norādīja Bērziņa.

Protams, rodas jautājums, kāpēc tos vēl netērē? Drošības eksperte to skaidroja ar iekšējo cīņu starp Pentagonu un Balto namu. Lai gan Pentagons pēc Kongresa atļaujas drīkstētu atvēlēt šos 4,4 miljardus Ukrainai, problēma slēpjas tajā, ka Pentagonam šobrīd vēl nav pieņemts budžets, kas atļautu aizvietot to, kas Ukrainai jau ir dots līdz šim.

"Pēdējās dienās Pentagons stāsta, ka ir jau atdevis ieročus 10 miljardu dolāru vērtībā, kurus šobrīd nevar aizvietot, kuriem nav iedots finansējums no Kongresa puses, lai tos aizvietotu Amerikas pašas vajadzībām. Pentagons saka – jūs sakāt, ka mēs drīkstam dot Ukrainai, bet mēs Amerikas interešu dēļ vairāk nevaram atļauties dot, jo jums ir jāpieņem normāls budžeta atbalsts Pentagonam un Amerikas aizsardzībai, lai mums tajos angāros vēl būtu kaut kas, ko dot," skaidroja Bērziņa.

Ja situācija Ukrainā krasi pasliktinātos, Bērziņa sprieda, ka Pentagons iespējams atbrīvotu šos līdzekļus tik un tā, bet pašreizējā situācija Ukrainā vēl neliek šiem lielajiem skaitļiem kustēties.

"Bet tas bija līdz šai nedēļai, un acīmredzot šajā nedēļā kaut kas sāk notikt, jo tie 300 miljoni tikko atbrīvojās, un ASV "ATACMS" raķetes sūtīs. Tā, lūk, notiek neliela kustība attīstībā uz šiem miljardiem, bet Baltais nams un Pentagons joprojām gaida, kad Kongress pieņems lielo atbalsta paketi, kura kopš pagājušās vasaras joprojām sēž," norādīja Bērziņa.

Iespējams, Pentagona administrācija šobrīd atbrīvo šos 300 miljonus, jo ir skaidrs, ka situācija Kongresā tuvāko nedēļu laikā nemainīsies, secina drošības politikas eksperte.