Svētdien pēc iecirkņu slēgšanas paziņotie rezultāti rādīja, ka Putins esot saņēmis 87–88% balsu. Opozīcija norāda, ka Krievijā vēlēšanu rezultāti tiek nekaunīgi viltoti.
"Šīs vēlēšanas ir veids, kā Putinam demonstrēt savu atbalstu – it kā visa valsts būtu par viņu. Bet mēs nevaram ticēt rezultātiem, kas tiks paziņoti. Tie pat neatbildīs Krievijas socioloģijas skaitļiem, lai gan šādos apstākļos grūti veikt aptaujas. Putinam nav 85% atbalsta. Tāpēc nav vērts pievērst nekādu nozīmi šim rezultātam," spriež Krievijas opozīcijas politiķis Vladimirs Milovs.
Šīs ir pirmās tā dēvētās prezidenta "vēlēšanas" kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā, līdz ar to Putinam bija vēl jo svarīgāk nodrošināt gan sev tīkamu rezultātu, gan vēlētāju aktivitāti.
To centās panākt, piespiežot balsot arī okupētajās Ukrainas teritorijās, kur uz iecirkņiem iedzīvotājus aicināja bruņoti vīri.
Krievijas opozīcijas līderi spriež, ka vēlēšanas iecementēs Putina varu vēl uz sešiem gadiem un vēl vairāk tiks piegriezts skābeklis visiem citādi domājošiem. Taču cīņa ir jāturpina.
Pēc viņu domām, par to, ka Krievijā viss vēl nav zaudēts, liecināja arī lielie pūļi, kas svētdien pusdienlaikā pulcējās pie Krievijas vēlēšanu iecirkņiem. Paužot protestu pret pseidovēlēšanām, cilvēki atsaucās uz mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija ierosināto akciju "Pusdienlaiks pret Putinu".
Klusējošā protesta mērķis bija arī simbolisks solidaritātes apliecinājums visiem pret Kremli noskaņotajiem, ka viņi nav vieni.
"Esmu priecīga redzēt rindu pie savas skolas. Viss nav zaudēts. Nāk cilvēki, notiek akcijas, daudzi apmeklēja Navaļnija bēres. Es esmu priecīga, ka vēl aizvien mūsu valstī ir cilvēki, kas tic nākotnei – Krievijai bez Putina," stāsta kāda Maskavas vēlētāja.
Kamēr Krievijā miermīlīgajā akcijā vairāki desmiti aizturēti, Eiropā no Putina sargsuņiem nebaidās.
Cilvēki pie Krievijas vēstniecībām ieradās ar pret Kremli noskaņotiem plakātiem, dedzināja Putina lelles un izkliedza Krievijai naidīgus saukļus.
Pie vēstniecības Berlīnē ieradās arī Navaļnija atraitne Jūlija, kuru apkārtējie sagaidīja ar aplausiem un ziediem.
"Opozīcija aizvien ir iespējama, bet jaunās formās. Kaut arī zināmākās opozīcijas sejas ir emigrējuši vai ieslodzīti, lielākā daļa aktīvistu un opozīcijas organizāciju aizvien ir Krievijā.
Šīs opozīcijas aktivitātes notiek vairāk pagrīdē, bet redzam arī jaunas formas, piemēram, mobilizēto sievu protesti," norāda Krievijas politikas analītiķis Pāvels Kudjukins.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta "vēlēšanas" notika no 15. marta līdz 17. martam.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.
Mēnesi pirms vēlēšanām Arktikas cietumā mira Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēja piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums bija radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
