Trešdien par likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā nobalsoja 83 no 150 parlamenta deputātiem. Opozīcija boikotēja šo balsojumu, bet valdošā partija "Gruzijas sapnis" kontrolē vairākumu (84 vietas) parlamentā.
Likumprojekts vēl jāizskata otrajā un trešajā lasījumā. Gruzijas proeiropeiskā prezidente Salome Zurabišvili solījusi, ka uzliks veto šim likumam, taču valdošā partija ar balsu vairākumu var apiet prezidentes veto.
"Gruzijas sapnis" līdzīgu likumu mēģināja pieņemt jau pirms gada, taču toreiz pēc plašiem sabiedrības protestiem bija spiests to atsaukt.
Arī tagad Gruzijā nerimst iedzīvotāju protesti pret tā dēvēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu. Opozīcija likumprojektu sauc par "Krievijas likumu" un pieprasa tā atsaukšanu. Protestus atbalsta arī Gruzijas prezidente Zurabišvili.
Līdzīgs likums kā Krievijā
Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi otrdien tūkstošiem cilvēku otro dienu pēc kārtas piedalījās protestos pret "ārvalstu aģentu" likumprojekta izskatīšanu parlamentā.
Protestētāji ielenca parlamenta ēku, jo demonstrācijas organizatori aicināja viņus pulcēties pie izejām, lai "ieskatītos acīs" valdošās partijas "Gruzijas sapnis" deputātiem, kuri pēc sēdes pameta parlamentu.
Taču policijas speciālo uzdevumu vienības darbinieki atspieda protestētājus un izcēlās grūstīšanās, tādēļ likumsargi pielietoja piparu gāzi, kā arī sita ar stekiem. Vairāki žurnālisti apgalvoja, ka policisti viņus ir grūstījuši un situši.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka par administratīvajiem pārkāpumiem ir aizturēti 11 cilvēki. Dienu iepriekš policija aizturēja 14 protestētājus.
Parlaments otrdien pirmajā lasījumā sāka izskatīt strīdīgo likumprojektu, kura oficiālais nosaukums ir "Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību". Tas uzdos organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstīm, reģistrēties kā "organizācijām, kas darbojas ārvalstu interesēs".
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze apgalvo, ka likumprojekts aizsargā valsts intereses, bet tā pretiniekiem nav pretargumentu.
"Nekas nevar apturēt valsts suverenitātes aizsardzību un līdz ar to likuma galīgu pieņemšanu. Mūsu filozofija un devīze – uz Eiropu, ar cieņu, atklātību un suverenitāti."
Gruzijas opozīcija likumprojektu sauc par "Krievijas likumu", jo Krievijā līdzīgus likumus pieņēma pirms vairākiem gadiem, un tie ir izmantoti, lai izvērstu represijas pret opozīciju un citādi domājošajiem.
Jāizvēlas starp Eiropu un Krieviju
Protestu dalībnieki sacīja, ka iestājas pret "ārvalstu aģentu" likumprojektu, jo tas apdraud Gruzijas demokrātiju, brīvību un iespējas nākotnē iestāties Eiropas Savienībā.
"Likumprojekts ir gluži vai pārkopēts no līdzīga Krievijas likuma, kas ir vērsts pret mediju brīvību un nevalstiskajām organizācijām.
Mums draud tas pats, kas tagad valda Krievijā. Domāju, ka tas ļoti kaitē mūsu eiropeiskajai nākotnei, tāpēc mums ir jācīnās tagad, citādi mēs to zaudēsim," kāda protestētāja sacīja raidsabiedrībai RFI.
Līdzīgās domās bija arī kāda cita gruzīniete: "Runa nav par likumprojektu. Runa ir par ģeopolitisko izvēli. Tāpēc parlamentā tagad būtībā notiek diskusijas par to, vai Gruzija dodas Eiropas Savienības vai Krievijas virzienā."
Protestētājiem atbalstu ir izteikusi Gruzijas prezidente Zurabišvili, kura aicināja iedzīvotājus nepieļaut pretrunīgi vērtētā likumprojekta apstiprināšanu, jo, viņasprāt, tā būtu padošanās valsts "resovjetizācijai", ko vēloties "Gruzijas sapnis".
"Kad likums ir kopija tam likumam, ko ar panākumiem, kā redzam, Krievijai ir uzspiedis prezidents Putins: nekādu nevalstisko organizāciju, nekādas opozīcijas, viss tiek kontrolēts… tā nav nākotne, ko Gruzijas iedzīvotāji ir gatavi pieņemt," intervijā telekanālam "France24" uzsvēra Zurabišvili.
"Tā nav nākotne, ko es, Gruzijas iedzīvotāju un uz eiropeiskas platformas ievēlēta, esmu gatava pieņemt."
Šopēcpusdien pie parlamenta ēkas pulcējas protestētāji, taču to skaits lēšams dažos simtos. Skaitliski lielāks protests pie parlamenta plānots šovakar.
Kopīgā paziņojumā Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels un komisārs paplašināšanās jautājumos Olivērs Vārheji likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā raksturojuši kā satraucošu notikumu, kas var negatīvi ietekmēt Gruzijas ceļu uz ES.
Gruzija nonākusi krustcelēs
Bijušais Gruzijas vēstnieks Lielbritānijā Georgijs Badridze uzskata, ka viņa valsts pašlaik atrodas vēsturiskas izvēles priekšā.
"Es uzskatu, ka "Gruzijas sapnis", ko daudzi dēvē par "Krievijas sapni", jau sen ir izdarījis savu izvēli sabotēt Gruzijas ceļu uz Eiropas Savienību, integrāciju demokrātiskajā kopienā, izvēloties par labu tādam valsts tipam, kas visvairāk atbilst Krievijas matricai," uzskata Badridze.
"Tāpēc tagad Gruzija atrodas krustcelēs. Ir ļoti skaidra un vienkārša izvēle. Ja demokrātiskās reformas turpināsies, mēs varam kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti 2030. gadā.
Pretējā gadījumā līdz šā gada beigām Gruzija var kļūt par prokrievisku diktatūru," Badridze sacīja sarunā ar mediju "Eho Kavkaza".
Likumprojekta pretinieki ir paziņojuši, ka protestēs pie parlamenta tik ilgi, kamēr deputāti neapturēs likumprojekta izskatīšanu.
