Ukrainas mobilizācijas likums paredz vairākas izmaiņas pašreizējā iesaukšanas sistēmā, tai skaitā paplašina varas iestāžu pilnvaras izdot pavēstes. Tajā arī paredzēti stingrāki sodi par izvairīšanos no iesaukšanas armijā un noteikts, ka vīriešiem ir pienākums atjaunināt savu oficiālo militārās reģistrācijas informāciju.
Jau iepriekš stājās spēkā cits likums, kas no 27 uz 25 gadiem samazina iesaukšanas vecumu.
Taču šie tiesību akti nerisina demobilizācijas problēmu. Daļa karavīru frontē ir jau daudzus gadus, kamēr citi valsts iedzīvotāji turpina izvairīties no dienesta.
Lielākos sarežģījumus frontē patlaban rada munīcijas trūkums, tomēr arī dzīvā spēka problēmas sarežģī iespējas aizstāvēties pret Krievijas intensīvajiem uzbrukumiem Doneckas apgabalā. Sīvākās cīņas patlaban notiek pie Časivjaras pilsētas, un kāda augsta ranga amatpersona intervijā medijam "Politico" norādīja, ka tās krišana var pavērt okupantiem ceļu uz Kramatorsku, Slavjansku un citām apgabala pilsētām.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
