Raksturojot Somijas parlamenta atbalstu valsts dalībai Ziemeļatlantijas aliansei, Stubs sacīja: "Tas ir liels solis, ir cilvēki, kas to sauc par vēsturisku. Parlamentā 188 balsoja par, 8 bija pret. Domāju, ka tas ir vēsturiski. Ja kāds pirms četriem mēnešiem jautātu, vai tas ir iespējams, es teiktu noteikti – nē."
Somijas spertais solis un arī Zviedrijas pieteikums dalībai NATO, viņaprāt, lielā mērā ir pamatots uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Tas bija brīdis, kad viedoklis sabiedrībā mainījās.
NATO paplašināšanās – Somijas un Zviedrijas pievienošanās – ir, pateicoties Putinam," piebilda Stubs.
Viņš skaidroja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmējis Somijā līdz tam valdījušo "neitralitātes tradīciju".
"Cilvēkiem likās, ka ir pietiekami ar spēcīgu, neatkarīgu armiju, ar to, ka esam Eiropas Savienības dalībvalsts, ar to, ka esam NATO tuvs partneris, tāpēc mums nevajag spert šo fināla soli. (..) Domāju, ka [tagad] sajūta ir tāda –
ja Putins ir spējīgs nogalināt slāvu brāļus un māsas Ukrainā, nekas viņu neatturēs to darīt arī citur. Un mēs nekad vairs negribam būt vieni, kā tas bija Otrajā pasaules karā. Domāju, ka tādas ir somu emocijas un secinājumi."
Vaicāts, vai Somija sagaida atbildes soļus no Krievijas par tās iespējamo pievienošanos NATO, Stubs atbildēja apstiprinoši, norādot, ka jau šobrīd novērojama Krievijas reakcija: "Jā. Šobrīd tā ir diezgan mērena. Mēs nesagaidām reakciju karadarbības formā, bet droši vien redzēsim hibrīduzbrukumus, informatīvo karu, būs daudz dezinformācijas."
Tāpat Somijas ekspremjers uzskata, ka Krievija pilnībā jāizolē no pārējās pasaules, tomēr jau tagad par tās uzsākto karu Ukrainā maksā ikviens.
"[Krievija jāizolē] politiski, ekonomiski, kultūrā, sportā, transportā, enerģijā, jo šobrīd mēs barojam Krievijas kara mašinēriju, tas jāpārtrauc. Sankcijas noteikti būs spēkā ilgu laiku, vismaz tik ilgi, kamēr Putins un šī valdība būs pie varas. (..) Mēs maksājam savu cenu par šo karu. Un šī maksa ir augstākas enerģijas, pārtikas cenas. Bet mums ar to jātiek galā. Un šī cena ir daudz mazāka par to, ko šobrīd nākas maksāt Ukrainai."
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Zviedrija jau ir parakstījusi pieteikumu dalībai NATO, tikmēr dalību aliansē atbalstīja Somijas parlaments. Sagaidāms, ka abas Ziemeļvalstis savus pieteikumus iesniegs trešdien, 18.maijā.
Pirms kara sākšanas pret Ukrainu Putins pieprasīja, lai NATO pārtrauc paplašināties un atvelk savus spēkus no Krievijas robežām. Taču Putina cerētais efekts izpalika. Līdz ar Somijas pievienošanos Krievijas un NATO robežas garums palielināsies vairāk nekā divas reizes.
