Tas, ko atklāj Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta jaunais ziņojums, būtībā nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā arī Ukrainā notiekošo karu, ko uzsākusi Krievija, līdz ar to mainot drošības situāciju pasaulē, īpaši jau Eiropā. Ziņojumā minēts, ka, lai gan kopējais pasaules kodolgalviņu skaits turpina samazināties, jo Aukstā kara laika ieroči tiek pamazām demontēti, tomēr novērojams kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaita pieaugums. Un šī tendence, domājams, turpināsies un tuvāko gadu laikā, iespējams, pastiprināsies. Arī izstrādājamo kodolieroču skaits pieaug, jo valstis paļaujas uz kodolatturēšanu.
Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 12 121 kodolgalviņa, no kurām lielākā daļa noliktavās. Un no šī skaita kaujas gatavībā ir 3904 kodolgalviņas, kas bija uzstādītas uz raķetēm vai lidmašīnām. Tas ir par 60 vairāk nekā pagājušā gada janvārī.
Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta masu iznīcināšanas ieroču programmas vadītājs Vilfreds Vans brīdinājis, ka kopš Aukstā kara mēs neesam pieredzējuši, ka kodolieroči spēlē tik ievērojamu lomu starptautiskajās attiecībās, kā tas ir tagad.
Ziņojumu publicējusi arī Starptautiskā kampaņa kodolieroču likvidēšanai. Šajā ziņojumā norādīts, ka kodolieroču valstis pēdējo piecu gadu laikā izdevumus atomieroču arsenālam ir palielinājušas par trešdaļu. Deviņas pasaules valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, saviem arsenāliem pagājušajā gadā kopā iztērējušas 91 miljardu dolāru (85 miljardus eiro). Pieaugums kopš pagājušā gada ir aptuveni 10 miljardi dolāru (9,3 miljardi eiro).
Starptautiskās organizācijas vadītāja Melisa Pārka norādījusi, ka notiek bruņošanās sacensības ar kodolieročiem. Lai iedotu ainu, kam tad šobrīd ir kodolieroči, tad bez Krievijas un ASV tie vēl ir arī Lielbritānijai, Francijai, kā arī Ķīnai, Ziemeļkorejai, Pakistānai, Indijai un Izraēlai.
Teju 90% kodolieroču ir Krievijai un ASV. Augoša loma ir Ķīnai, kuras arsenāls gada laikā pieaudzis par 20%.
Arī NATO valstīm ir kodolieroči, un nesen intervijā laikrakstam "The Telegraph" NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka alianses dalībvalstu starpā notiek konsultācijas par kodolraķešu izņemšanu no noliktavām un to izvietošanu kaujas gatavības stāvoklī.
Stoltenbergs ir atzinis, ka NATO sabiedrotie modernizē savu arsenālu. Viņš gan atteicās iedziļināties operatīvās detaļās par to, cik kodolgalviņu vajadzētu būt kaujas gatavībā un cik glabāšanā. Taču mērķis ir šīs raķetes izmantot kā atturēšanas līdzekli, jo, viņaprāt, aliansei ir jāparāda pasaulei savs kodolarsenāls, lai nosūtītu tiešu vēstījumu saviem ienaidniekiem, un te ir domāta Krievija, un tuvā nākotnē pieaugs arī Ķīnas rīcībā esošais kodolarsenāls.
Kā lēsa Stoltenbergs – līdz 2030. gadam tās būs 1000 kodolgalviņas. Stoltenbergs šajā intervijā arī uzsvēra, ka NATO alianses mērķis ir pasaule bez kodolieročiem, bet, kamēr šādi ieroči pastāv, NATO joprojām būs kodolalianse, jo tāda pasaule, kurā Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai ir kodolieroči, bet NATO to nav, būtu bīstamāka.
Atturēšanas politika šobrīd ir ļoti būtiska, un, lai gan Krievija nereti tieši vai netieši baida Rietumus ar savu kodolieroču potenciālu pielietošanu un daudzi tajā saredz blefu, tomēr daļā Ukrainas partneru bailes no kodolieroču izmantošanas pastāv.
