Ukrainas un rietumvalstu mediji, atsaucoties un informācijas avotiem Ukrainas specdienestos, vēsta, ka Krimas tilta spridzināšana bija Ukrainas bruņoto spēku sarīkota operācija. Tās īstenošanai tika izmantoti militārie droni. Arī agresorvalsts Krievijas amatpersonas pavēstījušas, ka Krimas tilta spridzināšanu sarīkojis "Kijivas teroristiskais režīms".

Sprādzienā cietusi ģimene no Belgorodas

Agri no rīta vietējās sociālo tīklu grupās parādījās paziņojumi par vismaz diviem spēcīgiem sprādzieniem tilta apkaimē, bet vēlāk tika publicēti arī video, kuros ir redzams iebrukušais tilta laidums.

Tiek arī ziņots, ka uz Krimas tilta savā automašīnā ir gājis bojā precēts pāris – 40 gadu vecs vīrietis un 36 gadus veca sieviete, savukārt viņu 14 gadus vecā meita ar smagiem ievainojumiem nogādāta slimnīcā. Ģimene bijusi no Belgorodas apgabala Krievijā.

Vēlāk izskanējušas ziņas, ka bojāts arī otrs laidums. Savukārt izdevums "Novosti, Kerč, Krim, Rossija" vēsta, ka naktī uz pirmdienu uz tilta notikuši vismaz divi sprādzieni. Tie atskanējuši plkst. 3.02 un plkst. 3.20 un bijuši dzirdami dažādos Kerčas rajonos.

Maskavas ieceltā Krimas okupācijas administrācija un arī Krievijas varasiestādes vairākas stundas pēc notikušā nesniedza nekādus sīkākus paskaidrojumus par to, kas ir izraisījis tilta bojājumus. Bet vēlāk Krievijas Izmeklēšanas komiteja un Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka Krimas tiltam ir uzbrukuši Ukrainas jūras droni.

Traucēta okupantu satiksme

Uz tilta iebrauktuvēm no abām pusēm ir izveidojušies automašīnu sastrēgumi vairāku kilometru garumā.

Uz laiku ir pārtraukta arī satiksme uz Krimas tilta daļas, ko izmanto vilcieni, un ir pārtraukta arī prāmju satiksme pa Kerčas šaurumu, un tas nozīmē, ka vienīgā iespēja, kā pamest Krimu, ir doties caur Ukrainas teritoriju.

Krievijas Transporta ministrija ir paziņojusi, ka no Krimas var izbraukt vai tajā iebraukt caur Krievijas karaspēka okupētajām teritorijām Hersonas un Zaporižjas apgabalos Ukrainas dienvidos.

Šis ieteikums daudzos ir izraisījis neizpratni, jo tas faktiski nozīmē, ka civiliedzīvotāji tiek aicināti pārvietoties cauri piefrontes teritorijām, kurās notiek aktīva karadarbība.

Krimas okupācijas varasiestādes ir aicinājušas vietējos iedzīvotājus nesteigties uz veikaliem un degvielas uzpildes stacijām, jo pussala esot pilnībā apgādāta ar pārtiku, degvielu, medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm. Šādi paziņojumi tikai apliecina to, cik nopietni varasiestādes uztver Krimas tilta bojājumus un tā slēgšanu.

Izskan versija par jūras dronu izmantošanu

Ukrainas mediji vēsta, ka uzbrukumā Krimas tiltam izmantoti ukraiņu ražojuma jūras droni. Operācija bijusi sarežģīta, bet sekmīga.

Tomēr ukraiņu militārais eksperts un atvaļinātais karavīrs Jevgēnijs Dikijs apšauba versiju par jūras dronu izmantošanu.

"Jūras dronu uzbrukuma gadījumā būtu cietuši tilta balsti, nevis laidumi. Un, otrkārt, ja Kerčas šaurumā pašlaik ir tik slikti laikapstākļi, ka ir apturēta prāmju satiksme, tad tik lielos viļņos, kādos nekursē pat prāmji, nogādāt jūras dronu precīzi uz mērķi ir, teiksim tā, ne pārāk viegls uzdevums. Bet līdz galam šo versiju nevar izslēgt.

Pastāv dažādi varianti – jūras drons, lidojošs drons, raķete un ar sprāgstvielām pielādēta automašīna. Mums ir kā minimums četri varianti, kas varēja notikt. Bet pagaidām nav pietiekami daudz informācijas, lai pateiktu, kurš no tiem ir īstais," Dikijs sacīja intervijā telekanālam "Nastojaščije vremja".

Dikijs arī piebilda, ka diez vai autotransportam paredzētās Krimas tilta daļas sabojāšana nopietni ietekmēs Krievijas karaspēka apgādi frontē Ukrainas dienvidos, jo šim mērķim galvenokārt tiekot izmantota Krimas tilta dzelzceļa daļa, kas šoreiz nav cietusi.

Kaut arī tilta remontdarbi varētu aizņemt ilgu laiku, eksperti uzskata, ka šoreiz radītie bojājumi nav diez ko plaši. Notikuma vietā strādājošie krievu izmeklētāji secinājuši, ka tiltu balsti, kā arī sliežu ceļš triecienos palicis neskarts.

Stratēģiski svarīgs tilts

Uz notikušo ar īsu ierakstu sociālajā tīklā "Twitter" reaģēja Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš, neminot Krimas tiltu, rakstīja, ka jebkura nelikumīga konstrukcija, ko izmanto, lai Krievijas karaspēkam piegādātu masu slepkavībām paredzētos līdzekļus, ir īslaicīga.

Savukārt Ukrainas Drošības dienests savos oficiālajos sociālo tīklu kontos publicēja dzejas rindas, kurās tēlaini bija teikts, ka "tilts atkal aizgāja gulēt".

Соловейко, рідний брате,
Знову міст пішов "поспати"
Та раз… Два!

P.S. Музика - народна. Слова - СБУ. https://t.co/piijOZk71s

— СБ України (@ServiceSsu) July 17, 2023

Pēc tam Drošības dienesta pārstāvis Artjoms Dehtjarenko paziņoja, ka dienests ar interesi vēro, kā "viens no Putina režīma simboliem kārtējo reizi nav izturējis militāro slodzi". Viņš piebilda, ka dienests sīkākas detaļas par notikušo atklās pēc Ukrainas uzvaras karā.

Krimas tilts ir stratēģiski svarīgs Krievijas karaspēka apgādei. Ja pa to nevar nodrošināt automašīnu un vilcienu satiksmi, tad vienīgais ceļš, pa kuru var veikt karaspēka apgādi okupētajās teritorijās Hersonas apgabalā un Krimā, ir automaģistrāle, kas stiepjas gar Azovas jūras piekrasti.

19 kilometrus garā konstrukcija ir Eiropā garākais tilts un Krievija to pēc pussalas okupācijas uzbūvēja par vairāk nekā trim miljardiem eiro. Putinam tilts ir ar propagandas vērtību — tas kalpošot kā apliecinājums tam, ka Krima mūžīgi piederēšot Krievijai. Ukraina par to izteikusies, ka "jebkura nelikumīga konstrukcija ir īslaicīga".

Šī nav pirmā reize, kad Krimas tilts tiek nopietni bojāts. Pagājušā gada 8. oktobrī uz tilta eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna. Sprādziena rezultātā iebruka vairāki laidumi tilta daļā, kas ir paredzēta automašīnām, un aizdegās kravas vilciens, kas pārvietojās pa dzelzceļa tiltu, kas arī nopietni cieta. Toreiz Krievija apsūdzēja Ukrainu tilta spridzināšanā, bet Kijiva joprojām oficiāli nav atzinusi, ka notikušais būtu tās sarīkota sabotāža. Tiesa, pirms nedēļas Ukrainas aizsardzības ministra vietniece lika nojaust, ka arī tas bijis Ukrainas roku darbs.

KONTEKSTS:

Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gadā. Tas notika pēc starptautiski neatzīta referenduma.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk atzina, ka aiz Krimas "pašaizsardzības vienību" muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Ukraina un starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis solījis, ka okupanti agri vai vēlu tiks padzīti no Krimas.