Austrālijas valdība, izrādot godu un līdzjūtību, apliecinājusi, ka neatslābs meklēt taisnību, lai sauktu pie atbildības vainīgos.
"Cilvēki, kurus jūs mīlat, cilvēki kurus jums atņēma, paliek mūsu sirdīs un mūsu pienākumā. Šodien Austrālijas valdības vārdā vēlreiz apliecinu mūsu kopīgo patiesības, taisnības un atbildības misiju," sacīja Austrālijas ārlietu ministre Penija Vonga.
Piemiņas pasākumi notika arī Nīderlandē, kas šajā traģēdijā zaudēja visvairāk cilvēku. Plašākais no tiem notika upuru piemiņas memoriālā, kas veidots no 298 kokiem, simbolizējot katru bojāgājušo.
Piemiņas pasākums sākās ar klusuma brīdi, kam sekoja visu upuru vārdu nolasīšana. Tur vienuviet pulcējās vairāk nekā divi tūkstoši nogalināto pasažieru ģimenes locekļu, tuvinieku un draugu.
"Es šeit nāku vairākas reizes gadā. Šī ir vieta, kur ik gadu pieminam savus tuviniekus. Tas dod nelielu mierinājumu būt kopā sāpēs," sacīja MH17 upuru memoriāla dibinātājs Pīts Plegs.
Nīderlandes premjerministrs Diks Shofs savu runu sāka ar vārdiem, ka vēlētos, lai neviens šajā vietā šodien nebūtu bijis. Atsaucoties uz veikto izmeklēšanu un tiesas gaitu, amatpersona vērsa uzmanību, ka apsūdzība nav tas pats, kas atrašanās aiz restēm.
"Bet es arī zinu: taisnība prasa daudz pacietības. Un mums ir laiks, pacietība, un neatlaidība. Tas ir mans vēstījums vainīgajiem, un mans solījums jums," viņš teica.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā "Telegram" profilā atzīmēja, ka Krievijas atbildība par lidmašīnas notriekšanu ir neizbēgama, un visi vainīgie šajā un citos Krievijas kara noziegumos saņems pelnītu sodu.
Piemiņas brīdis noritēja arī pašā traģēdijas vietā, kur lidmašīnu notrieca. Tur izveidots neliels piemineklis ar uzrakstu krievu valodā. Pulcējās vairāki apkārtējo ciemu iedzīvotāji, kuri pirms desmit gadiem bija šausminošā notikuma aculiecinieki.
"Varbūt paies vēl 20 gadi. Taču tie, kuri nepagurs meklēt patiesību… principā ir noticis vērtību spriedums. Pasaule zina, kurš nospieda pogu, kurš šos ieročus tur ieveda.
Pasaule zina, no kurienes šie ieroči radās. Tā zina, kurš ir vainīgs, un šis lēmums ir taisnīgs. Sods par šo noziegumu nav uzlikts, taču nekas vēl nav beidzies," pauda Krievijas politikas analītiķis Dmitrijs Oreškins.
Pirms traģēdijas ziņo par bīstamiem ieročiem prokrievisko kaujinieku rokās
Pirms desmit gadiem 17. jūlijs bija saulaina ceturtdiena. Ukrainas austrumos jau vairākus mēnešus risinājās karadarbība, kurā Maskavas atbalstītie kaujinieki cīnījās pret Ukrainas karaspēku. Neilgi pirms notikušā terorakta parādījās ziņas, ka prokrievisko kaujinieku rokās nonākuši ieroči, ar kuriem var veikt uzbrukumus arī lidmašīnām. Traģēdijas dienā līdzīgu informāciju paziņoja arī Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome.
Kad pulksten 16.20 no zenītraķešu sistēmas "Buk" tika izšauta raķete, kaujinieki bija pārliecināti, ka par viņu mērķi kalpo debesīs esoša Ukrainas gaisa spēku lidmašīna.
Notikušajam bijuši aculiecinieki, kuri centās ierakstīt notiekošo:
"Tikko skatos, redzu, lidmašīnu notrieca. Tā krīt, lejā nokritusi. Tur, kur [tuvumā esošās ogļraktuves] "Progress". Lūk, mēs izgājām, un redzi, Gena, vēl atlūzas lido. Lūk, melnās. Kaut kas sprādzis. Lūk, skaties, melni dūmi aiz terikona, kur "Progress"."
"Sākās darbs."
"Skaties, te terikons… [pārtrauc otra aculiecinieka lamuvārdi]"
"Jā, tas ir [necenzēts], tur taču dzīvi…"
"Melni dūmi paceļas. [Neko] sev. Mēs tikko redzējām, kā lidmašīna krita."
"Bet stipri uzsprāga."
Raķete trāpīja aviokompānijas "Malaysian Airlines" lidmašīnai, kas jau trešo stundu atradās ceļā uz Malaizijas galvaspilsētu. Uz "Boeing 777" lidmašīnas klāja atradās 283 pasažieri un 15 apkalpes locekļi. Lidmašīnas atlūzas un bojāgājušo atliekas nokrita Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētajā teritorijā.
Krievija steidza dezinformēt
Pirmās ziņas par šo negadījumu parādījās ap sešiem vakarā. Tobrīd vēl ziņas par notikušo bija diezgan neskaidras. Taču vēlāk līdz ar pirmajām vizuālajām liecībām no avārijas vietas nelaimes patiesais apmērs kļuva skaidrāks.
Vienlaikus no Krievijas puses sāka parādīties mēģinājumi novelt atbildību par notikušo uz Ukrainu, kā arī dažādi alternatīvi notikuma skaidrojumi, daži no kuriem šīs dienas ausīm izklausās pēc viszilākajiem brīnumiem. Piemēram, Krievijas mediji spekulēja, ka Malaizijas aviolainera notriekšana patiesībā bijis neveiksmīgs Ukrainas mēģinājums notriekt lidmašīnu, kurā atradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Šādu viedokli aģentūrai "Interfax" paudis informācijas avots no "Rosaviacija", kurš apgalvojis, ka Putina lidmašīnas kurss traģēdijas rajonā sakritis ar "Malaysia Airlines" lainera kursu, vēsta "Ukrainska Pravda". Abu lidmašīnu kontūras un izmēri esot līdzīgi, tāpat arī lidmašīnu krāsojums.
Starptautiskajiem ekspertiem gan ticamākā jau tobrīd šķita versija, ka lidmašīnu kļūdas dēļ notriekuši prokrieviskie kaujinieki, kuri domājuši, ka raida raķeti uz Ukrainas armijas lidmašīnu.
Latvijas Radio Ziņu dienesta dezinformācijas pētniece un faktu pārbaudītāja Anete Bērzkalne izceļ, ka pēc traģēdijas izplatītā dezinformācija bija nolūkā attaisnot Krieviju un tās vietā vainot Ukrainu un Rietumus par notikušo.
"Visizplatītākais dezinformācijas stāsts, protams, bija par to, ka lidmašīnu notrieca Ukraina. Un variācijas bija dažādas – no nejauša trāpījuma līdz teorijai, ka ukraiņi notrieca MH17, lai visi domātu, ka tā bija Krievija. Tādējādi ukraiņi sev iegūtu lielāku starptautisko atbalstu Krimas jautājumā. Savukārt otrs izplatītākais dezinformācijas stāsts principā bija sazvērestības teorija, ka to visu ir orķestrējuši Rietumi. Īpaši cieņā bija vainot tieši ASV, stāstot, ka šī operācija tika veikta, lai attaisnotu savu militāro klātbūtni Austrumeiropā. Skatoties jau tālāk un atbildot uz vairāku starptautisko izmeklēšanu slēdzienu, ka notriekšanā bija vainīga Krievija, izplatījās dezinformācija, ka šie neatkarīgo izmeklētāju iesniegtie pierādījumi ir viltoti. Bet jāsaka,
pat ja šie dezinformācijas vēstījumi līdz galam nepārliecināja cilvēkus, tad tomēr daļā sabiedrības tie radīja šaubas par to, ka mēs nekad tāpat neuzzināsim, kā tad tur īsti bija patiesībā,"
norādīja Bērzkalne.
Par vainīgiem atzīst trīs cilvēkus
Lai noskaidrotu traģēdijas patiesos apstākļus, augusta sākumā tika izveidota starptautiska izmeklēšanas grupa, kurā strādāja piecu katastrofas visvairāk skarto valstu pārstāvji. Grupa pēc ilgas izmeklēšanas paziņoja, ka pasažieru lidmašīna tika notriekta ar Krievijas ražojuma "Buk" zeme–gaiss tipa raķeti, vēlāk pierādot, ka to izdarīja Krievijas atbalstītie kaujinieki ar Krievijas spēkiem piederošu iekārtu.
Piecus gadus pēc katastrofas Nīderlandes prokuratūra izvirzīja apsūdzības trim Krievijas pilsoņiem un vienam Ukrainas pilsonim par saistību ar lidmašīnas notriekšanu. Viņu vidū ir toreizējais pašpasludinātās "Doneckas tautas republikas" aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris Igors Strelkovs.
Tiesas process sākās 2020. gada martā, taču neviens no viņiem nepiedalījās klātienē. Pēc vairāk nekā divu gadu ilgas prāvas 2022. gada novembrī tiesa atzina par vainīgiem trīs no apsūdzētajiem, viņiem piespriežot mūža ieslodzījumu. Ceturto – Krievijas pilsoni Oļegu Pulatovu, kas toreiz bija pašpasludinātās "Doneckas tautas republikas" izlūkdienesta vadītāja vietnieks – attaisno, jo viņa līdzdalība lidmašīnas notriekšanā netika pierādīta.
Patlaban starptautisko izmeklētāju grupa ir apturējusi tālāku notikušā izmeklēšanu par "Buk" raķešsistēmas darbībā iesaistīto personu lomu, jo ir izsmeltas visas izmeklētāju rīcībā esošās iespējas. Komanda savā ziņojumā pauda, ka plāno atsākt izmeklēšanu, ja taps zināmi jauni apstākļi.
Pagājušā gada sākumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā lēma, ka brīdī, kad tika notriekta "Malaysia Airlines" lidmašīna, Krievijai būtībā bija kontrole pār tā saukto separātistu kontrolēto Ukrainas austrumu daļu. Tādējādi tika apstiprināta Krievijas atbildība par lidmašīnas notriekšanu. Pirms vairāk nekā mēneša
Eiropas Cilvēktiesību tiesa sāka izskatīt kopīgo Ukrainas un Nīderlandes prasību pret Krieviju, kurā arī tiks vērtēta Krievijas atbildība par lidmašīnas notriekšanu.
Nīderlandiešiem joprojām svaigā atmiņā
Tikmēr svaigā atmiņā šī traģēdija joprojām ir daudziem nīderlandiešiem, ņemot vērā, ka bojāgājušo vidū bija 196 Nīderlandes pilsoņi. Gandrīz vai katrs valsts iedzīvotājs pazīst kādu no bojāgājušajiem vai ar viņiem saistītus cilvēkus.
Kas mainījies šo desmit gadu laikā?
Laikraksta "De Telegraaf" vietējo ziņu nodaļas vadītājs Olofs van Jolens sarunā ar Latvijas Radio pauda šādi: "Kad MH17 tika notriekts, man liekas, mēs Nīderlandē joprojām cerējām, domājām, ka Krievija bija valsts, ar kuru mēs bijām draudzīgi. Kaut gan, protams, bija Krimas krīze. Mums lielākā lieta, kas mainījās, ka mēs Nīderlandē sapratām, – krievi bija nopietns ienaidnieks, kas var būt agresīvs. Īpaši veids, kādā Krievija pēc tam reaģēja, bija tik negatīvs, tik noliedzošs pret savu atbildību. Es domāju, ka lielākās izmaiņas, ko nesa MH17, bija Nīderlandē. Un pēc tam šī ideja vēl vairāk nostiprinājās, kad sākās karš Ukrainā."
Sabiedriskās raidorganizācijas NOS raidījuma "Nieuwsuur" korespondents Gertjans Dennekamps, kurš šim tematam ir sekojis kopš paša sākuma, atbildē uz šo pašu jautājumu norādīja, ka lidmašīnas notriekšana padarīja karu Ukrainā tuvāku Nīderlandes sabiedrībai.
Viņš arī izcēla Krievijas reakciju, neņemot vērā patiesību un piedāvājot "viltus faktus", neinformējot bojāgājušo tuviniekus un nepalīdzot izmeklēšanā. "Es domāju, ka
kopš pirmajiem mirkļiem, kopš tika notriekts MH17, mēs redzējām Krievijas valdību piedāvājam alternatīvus faktus, viltus faktus, viltus dokumentus, viltus attēlus, lai sabiedrību turētu neziņā par notikušo, lai attālinātu savu lomu un atbildību.
Viņi neatzina savu atbildību," uzsvēra Dennekamps.
Abi uzrunātie žurnālisti mazliet atšķirīgi atbildēja uz jautājumu par sajūtu bojāgājušo tuvinieku un sabiedrības vidū par taisnīguma nodrošināšanu. Van Jolena ieskatā cilvēki apzinājās, ka apsūdzētie neizcietīs sodu klātienē, toties svarīgākais, ka cilvēki zināja, kas ir noticis un ka vairums ir mierā ar Nīderlandes tiesas spriedumu, kurš turklāt netika apstrīdēts.
Bet Dennekamps, runājot ar tuviniekiem, redzējis viņu gandarījumu par Nīderlandes tiesas spriedumu. Turklāt tā bija neatkarīga tiesa, kas lēma par notikušā patiesajiem apstākļiem. Žurnālists gan atzīmēja – lai arī tas nav svarīgākais jautājums bojāgājušo tuviniekiem, daudzi joprojām gaida un grib uzzināt, kurš Krievijā ir atbildīgs par lēmumiem.
Tuvojoties notikuma gadskārtai, Nīderlandē šajās dienās plašsaziņas līdzekļos publicēti un pārraidīti daudzi materiāli gan par to dienu, gan arī sekojošiem notikumiem. Bet katastrofas gadadienā galvenie atceres pasākumi notiks memoriālā Shipholas lidostas tuvumā. Tas ir parks, kurā ir iestādīti 298 koki, simbolizējot bojāgājušo skaitu, un kurā aug saulespuķes, kas auga vietā, kur nogāzās pasažieru lidmašīna.
