Ukrainas dronu triecieni dziļi Krievijas iekšienē turpina izdarīt spiedienu uz Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tie liek Krievijas militārajiem komandieriem domāt par to, kur izvietot ierobežotās pretgaisa aizsardzības spējas, lai segtu tos mērķus, kurus viņi uzskata par svarīgiem.
Krievijas militārpersonas iepriekš sākušas veidot mobilās grupas dronu notriekšanai. Taču Krievija vēl nav izvietojusi šīs komandas tādā mērogā, lai pietiekami aizsargātu kritiskos objektus valsts rietumos.
Maijā iegūtie satelītattēli liecina, ka Krievijas karavīri ap Krievijas līdera Vladimira Putina rezidenci Valdajā, Ļeņingradas apgabalā, ir izvietojuši vismaz septiņas vidēja darbības rādiusa zeme–gaiss raķešu sistēmas "Pantsir-1". Krievijas Aizsardzības ministrijas civilās konsultatīvās padomes loceklis Ruslans Puhovs kritizējis šādu tehnikas izvietošanu. Viņaprāt, Krievijas militārpersonām nav pietiekami daudz pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu visus kritiskos objektus Krievijas rietumos. Tajā pašā laikā viņi cenšas aptvert vērtīgus potenciālos mērķus apgabalos, kas Krievijā tāpat jau tiekot labi aizsargāti.
Tikmēr Krievija turpina slēpt karā nogalināto personu skaitu. Krievijas Valsts statistikas dienests savā ikgadējā ziņojumā ir izslēdzis kopējo nāves gadījumu skaitu. Tā vēsta Krievijas medijs "Meduza", atsaucoties uz demogrāfijas ekspertu Alekseju Rakšu.
Statistikas dienests datos ietver nāves gadījumus, ko izraisījuši ārēji faktori, piemēram, ceļu satiksmes negadījumi, slepkavības un pašnāvības, nevis slimības. Analītiķi un žurnālisti ir izmantojuši šos datus, lai censtos noteikt Ukrainā nogalināto Krievijas karavīru skaitu. Saskaņā ar jaunākajām "Meduza", "Mediazona" un vēlēšanu statistikas pētnieka Dmitrija Kobaka aplēsēm, vīriešu mirstība 2023. gadā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2022. gadā. Aprēķini liecinot, ka kopš 2022. gada karā ir gājuši bojā aptuveni 120 000 Krievijas militārpersonu (ar kļūdas robežu no 106 000 līdz 140 000).
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
