Bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija atzina, ka ne vienmēr piekritusi eksprezidentam, tomēr daudzos jautājumos viņam esot taisnība. "Jums nav 100 procentos gadījumu jāpiekrīt Trampam, lai balsotu par viņu," uzsvēra politiķe.
Otra ietekmīgākā konkurenta – Floridas gubernatora Rona Desantisa, spilgtākais izteikums bija "Nosūtīsim Džo Baidenu atpakaļ uz viņa pagrabu un nosūtīsim Donaldu Trampu atpakaļ uz Balto namu". Viņš arī atgādināja par konservatīvajām vērtībām un akcentēja Trampa kampaņas galvenos vēstījumus – ekonomiku un robežas drošību.
Tikmēr eksperti analizē iespējamo Trampa politiku, ja viņam izdosies atkārtoti ieņemt prezidenta amatu. Lielākās bažas ir par viņa attieksmi pret Ukrainu, un laikraksts "Financial Times" atsaucas uz Ungārijas premjera Viktora Orbāna privātā vēstulē Eiropas Savienības līderiem teikto, ka uzvaras gadījumā viņš nekavējoties pieprasīs sākt miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju.
Jautājumā par finanšu atbalstu Kijivai šī sloga proporcija starp ASV un Eiropas Savienību būtiski mainīsies Eiropai nelabvēlīgā virzienā.
Tikmēr ASV prezidents Džo Baidens pēc klusuma pauzes otrdien atsācis politiskus uzbrukumus Donaldam Trampam. Pasākumā Lasvegasā Baidens sacīja, ka Trampa prezidentūra ir bijusi elle melnādainajiem amerikāņiem. Baidens arī aizstāvēja savus izteikumus par Trampu pēc tam, kad republikāņi viņu apsūdzēja retorikā, kas vairojusi vardarbību un novedusi pie atentāta mēģinājuma.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums. Pārējie kandidāti jau izstājušies no cīņas, atbrīvojot ceļu Trampam.
Vasarā abas partijas rīkos kongresus, kuros oficiāli izvirzīs Trampu un Baidenu prezidenta amatam. Republikāņu partijas kongress notiks no 15. līdz 18. jūlijam Milvoki, bet Demokrātu partija savu kongresu rīkos no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.
