Saskaņā ar britu tradīcijām jaunās valdības prioritātes uzrunā parlamentam izklāstīja Lielbritānijas karalis Čārlzs III.
Karalis neveido valsts politiku
Lielbritānijā to dēvē par "karaļa runu" vai "troņa runu", bet patiesībā to saraksta valdība. Monarhs šo runu vienkārši nolasa, viņš nevar veikt labojumus teksta saturā.
Šāda kārtība simbolizē to, ka Lielbritānija ir konstitucionāla monarhija, kurā karalis nenosaka valsts politisko virzienu.
"Karaļa runas" ceremoniju raksturo greznums un simbolisms. Šī sēde notiek Vestminsteras pils Lordu palātā ceremonijā, kurā piedalās abu britu parlamenta palātu deputāti. Turklāt nav tā, ka zālē uzreiz ierodas britu parlamenta apakšpalātas deputāti. Viņus atsevišķi aicina ierasties zālē, lai klausītos tā dēvēto troņa runu. Tas tikai izceļ Pārstāvju palātas neatkarību un to, kāda vara ir tieši šai britu parlamenta palātai.
Pati runa būtībā kalpo par ceļvedi tam, kas jaunajai valdībai ir svarīgākais. Parasti tiek uzskaitīti likumi, kuri, valdības ieskatā, ir jāapstiprina vispirms.
Turpinās atbalstu Ukrainai, uzlabos attiecības ar ES
Apvienotās Karalistes partneriem īpaši svarīgas ir jaunās britu valdības ārpolitikas prioritātes.
"Mana valdība turpinās sniegt pilnu atbalstu Ukrainai un tās cilvēkiem, un tā centīsies spēlēt vadošu lomu, lai nodrošinātu skaidru ceļu Ukrainai tās dalībai NATO.
Mana valdība centīsies atjaunot attiecības ar Eiropas partneriem un strādās, lai uzlabotu Apvienotās Karalistes tirdzniecības un investīciju attiecības ar Eiropas Savienību," valdības vārdā savā runā solīja Čārlzs III.
Pēdējais teikums ir skaidra pārmaiņa no tā kursa, ko attiecībās ar Eiropas Savienību pēdējos gados ir piekopušas konservatīvo valdības.
Būtībā šeit valdības prioritātes saskan ar leiboristu priekšvēlēšanu programmā solīto. Tur bija runa par nesatricināmu valsts apņemšanos pildīt savas NATO saistības, būt vadošai Eiropas valstij, lai arī ārpus ES.
Savā programmā leiboristi solīja arī ambiciozu vienošanos par sadarbību drošības jautājumos ar ES, lai varētu kopīgiem spēkiem cīnīties ar izaicinājumiem. Šo pašu apņemšanos varēja arī dzirdēt šodien karaļa Čārlza III runā. Bet citos ārpolitikas jautājumos izceļams atbalsts divu valstu risinājumam Izraēlas un palestīniešu jautājumā.
Briti stiprinās savu aizsardzību
Kā solīts leiboristu priekšvēlēšanu programmā, jaunā valdība sola pārskatīt esošo Lielbritānijas aizsardzības politiku, lai varētu izvērtēt esošās spējas un draudus, ar kuriem valsts saskaras. Paredzams, ka pārskata secinājumi tiks publicēti nākamā gada pirmajā pusē. Jāatzīmē, ka pēdējā laikā arvien vairāk bija izskanējuši aicinājumi stiprināt britu aizsardzības spējas un tām atvēlētos izdevumus.
Lielbritānija bija starp tām valstīm, kurās pēc Aukstā kara beigām tika samazināts karavīru skaits.
Premjerministrs Kīrs Stārmers nesen NATO samitā aicināja sabiedrotos atvēlēt vairāk izdevumu aizsardzībai. Viņš arī solīja, ka Londona plāno palielināt izdevumu apmēru līdz 2,5% no IKP.
Citās jomās jaunā leiboristu valdība sola nacionalizēt dzelzceļa pārvadājumu operatorus, piešķirt pašvaldībām Anglijā vairāk pilnvaru, bet iekšējās drošības jautājumos cīņā pret nelegālo migrāciju plānots izveidot robežapsardzes pavēlniecību, kurai tiktu dotas plašas pilnvaras cīņā ar cilvēku kontrabandu.
