Šo summu, kā skaidro aprēķinu autori, veido karavīru mēnešalgas, ieskaitot arī vienreizējos maksājumus par līguma parakstīšanu, kas sasniedz 1,55 līdz 1,8 triljonus rubļu, un maksājumi par ievainojumiem un nāves gadījumiem, kas sasniedz aptuveni 1,2 triljonus rubļu.
Kopējās izmaksas laikā no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūnijam atbilst 1,4 līdz 1,6% no Krievijas paredzamā 2024. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 7,5 līdz 8,2% no visiem šā gada federālā budžeta izdevumiem
un 3,4 līdz 3,7% no visiem Krievijas iedzīvotāju patēriņa izdevumiem 2023. gadā.
"Attiecīgajā 12 mēnešu periodā krievu kopējie patēriņa izdevumi pieauga par aptuveni 8 triljoniem rubļu, savukārt noguldījumu pieaugums bija aptuveni 4,5 triljoni. Kā redzams no šiem aprēķiniem, līdztekus algu pieaugumam, kam lielāku uzmanību pievērš ekonomisti, Krievijas iedzīvotāju ienākumiem no kara ir nozīmīga loma augstu patēriņa un uzkrājumu pieauguma tempu saglabāšanā," norāda pētījuma autori.
2023. gada beigās krieviem banku kontos bija ievērojami vairāk naudas, un salīdzinājumā ar 2022. gada beigām tās apjoms pieauga par aptuveni 18%.
Lielākajā daļā reģionu naudas apjoms kontos pieauga aptuveni tādā pašā tempā kā vidēji valstī vai pat lēnāk. Tomēr aptuveni desmit Krievijas reģionos pieauguma temps bija par aptuveni 25% straujāks. Pēc ekonomistu domām, tas skaidrojams ar maksājumiem karavīriem, kā arī kompensācijām bojāgājušo un ievainoto ģimenēm.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
