ĪSUMĀ:
- 2014. gadā Krievijai bija izdevīgi izmantot neoficiālus grupējumus ar neskaidru statusu.
- Krievijas kaujinieku bandas bija atbildīgas par daudziem noziegumiem, tai skaitā "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnas notriekšanu.
- Kad karadarbības intensitāte mazinājās, Donbasa grupējumu vadoņi kļuva vairāk aizņemti ar "tumšo biznesu" un savstarpējo rēķinu kārtošanu.
- Vairāki bandītu līderi tika nogalināti savstarpējās izrēķināšanās rezultātā.
- Laika gaitā arī Kremlim viņu darbība kļuva mazāk izdevīga, jo tagad Krievija oficiāli izvērsusi okupācijas spēku klātbūtni Ukrainas reģionos.
- Plašāk zināmais teroristu vadonis Igors Girkins kļuva neērts Putina režīmam un pašlaik iesēdināts cietumā.
Krievijas iebrukums Ukrainā, kas sākās jau 2014. gadā ar Krimas aneksiju un neilgi pēc tam turpinājās ar valsts austrumu daļas pārņemšanu, bija iespēju laiks daudziem nežēlīgiem un asinskāriem cilvēkiem, kuri ieguva ietekmi separātiskajos reģionos un gana lielu atpazīstamību arī ārpus tiem.
Kaujinieku zvaigžņu stunda nebija ilga
Krievijas iesūtīto bandītu kontā ir ne tikai neskaitāmas slepkavības un spīdzināšanas okupētajās teritorijās. Uz viņu sirdsapziņas ir arī 298 cilvēku dzīvības, kas izdzisa, kad Krievijas atbalstītie kaujinieki virs Ukrainas teritorijas notrieca aviokompānijas "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnu. Tā bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Šis noziegums notika tieši pirms 10 gadiem – 2014. gada 17. jūlijā.
Nīderlandes tiesa atzina, ka lidmašīnu notriekuši tā sauktie "separātisti", kas darbojās pašpasludinātajā Doneckas "tautas republikā" un bija pakļauti Krievijas kontrolei. Trim cilvēkiem tika aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums. Viens no tiem ir Igors Girkins, pašpasludinātās Doneckas "tautas republikas" pašpasludinātais "aizsardzības ministrs".
Tomēr šo kaujinieku zvaigžņu stunda nebija ilga. Daudzi no viņiem ir nogalināti, turklāt ne kaujas laukā, bet, visticamāk, novākti bandītu savstarpējo rēķinu kārtošanas laikā.
Tiesa gan, daži, kuri pratās laikus atkāpties un pielāgoties Kremļa diskursam, joprojām dzīvo zaļi.
Girkins kļuva bīstams Putina režīmam
"Militārie salašņas". Tā šos cilvēkus, kuri 2014. gadā ieradās karot Donbasā, sarunā ar portālu LSM.lv raksturo militārais apskatnieks, atvaļinātais NBS kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
Kremlim šādu kaujinieku izmantošana bija izdevīga, jo šo personu saistība ar konkrētām armijas vai specdienestu struktūrām ir nosacīta, viņu nav žēl, un nekas īpašs nenotiek, ja tāds, piemēram, krīt gūstā. Maskavai tas arīdzan deva iespēju vieglāk noliegt saistību ar šiem kaujiniekiem.
Kad tiesāja tos, kuri notrieca Malaizijas lidmašīnu, tur arī parādījās tikai bijušās militārpersonas, neviens nebija esošais "uzplečotais" Krievijas Bruņoto spēku pārstāvis, norāda Vērdiņš. Daudzi no viņiem iepriekš bija karojuši Čečenijā, un viņiem rokas niezēja pakarot, pie viena nopelnot naudu.
Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks Igors Girkins ar iesauku Strelkovs šā gada janvārī par aicinājumiem uz ekstrēmistiskām darbībām Maskavā tika notiesāts uz četriem gadiem kolonijā.
Viņš tika aizturēts pirms gada saistībā ar diviem ierakstiem "Telegram" kanālā – tas bija laiks, kad nupat bija noticis Prigožina dumpis. Kā toreiz norādīja analītiķi, Girkins ar savu centrālās varas īsti nekontrolēto viedokli Kremlim bija kļuvis bīstams. Viņš, līdzīgi kā Prigožins, kritizēja Krievijas armijas vadību par nepietiekami efektīvu karadarbību Ukrainā.
Ar karadarbības pieredzi
Girkins pašpasludinātajā Doneckas "tautas republikā" bija ieņēmis "aizsardzības ministra" amatu, viņš jau Krimas okupācijas laikā sāka piemeklēt cilvēkus karadarbībai Donbasā.
Girkins bija jau ar pieredzi asiņainos konfliktos, vēl pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā viņš Piedņestrā karoja pret Moldovu. Viņš ir karojis arī Balkānos Serbijas pusē, tāpat piedalījies abos Čečenijas karos. Tomēr Donbasā viņš ilgi nepalika, pēc paša teiktā, devās prom pēc konflikta ar Kremļa kuratoru šajās teritorijās Vladislavu Surkovu.
Tomēr no turienes viņš aizbraucis ar krietnu kapitālu. Vēlāk viņš kļuva par kustības "Jaunkrievija" (Novorossija) līderi, aktīvi internetā uz kara viļņa vāca sev sekotājus, pat paziņoja par vēlmi kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās, bet noslēgumā nonāca cietumā.
Vēl viens no Doneckas separātistu komandieriem Aleksandrs Hodakovskis, kurš līdzīgi kā Girkins kaujas lauku nomainīja pret amatu Doneckas "tautas republikā", pēc konflikta ar citām "amatpersonām" pievērsās sabiedriskajai darbībai un publicistikai internetā. Tomēr atšķirībā no Girkina viņš joprojām ir uz brīvām kājām.
Tomēr var teikt, ka arī Girkinam ir paveicies, jo citi viņam līdzīgie sen vairs nav starp dzīvajiem.
Abonents, kuram jūs zvanāt, neeksistē
Arsēnijs Pavlovs ar iesauku "Motorola" bija lauka komandieris, kurš Donbasā vadīja kaujas bataljonu "Sparta". Viņš pazīstams ar savu nežēlību, personīgi spīdzināja un nogalināja gūstekņus. Arī viņš ir viena no Krievijas žurnālistu popularizētajām sejām.
Pavlova kara biogrāfija nav tik plaša kā Girkinam, tomēr arī viņš ir karojis Čečenijā. Par to, ka "Motorola" ir nogalināts, dažādi avoti vēl 2015. gadā ziņoja vairākkārt, tomēr šīs ziņas izrādījās nepatiesas. Tomēr jau tad analītiķi minēja, ka labu galu Pavlovs neņems, jo šos lauka komandierus Putins novākšot, tiklīdz viņi Donbasā kļūs par problēmu.
Jāatgādina, ka tajā laikā Krievija vēl gaidīja, ka ar otrās Minskas vienošanās palīdzību Ukraina piekāpsies un piešķirs īpašo statusu teritorijām, kurās atradās Krievijas armija. Tomēr tādi komandieri kā Pavlovs asi iestājās pret pārrunām ar Kijivu un gribēja tikai tālāku virzīšanos kā minimums līdz Doneckas apgabala administratīvajām robežām. Pavlovs tika nogalināts 2016. gada oktobrī, kad eksplodēja ēkas liftā ievietots spridzeklis.
Lauka komandieris Mihails Tolstihs ar iesauku "Givi" nodzīvoja nedaudz ilgāk. Viņš bija dienējis Ukrainas armijā, bet pēc Krimas okupācijas pievienojās Girkinam. Arī viņš labprāt pozēja uz Donecku atvesto Krievijas žurnālistu kameru priekšā.
Viņu ar ugunsmetēju nogalināja paša līdzgaitnieki paša armijas daļā, vēlāk paskaidrojot, ka tā esot atriebība par nodevību.
Cits lauka komandieris no Luhanskas Pāvels Dremovs ar iesauku "Batja", līdzīgi kā daudzi citi ar Piedņestras un Čečenijas pieredzi, arī dabūja dunci mugurā no savējiem. Proti, viņu uzspridzināja paša kāzās automašīnā, kas bija uzdāvināta uz kāzām.
Līdzīgs gals pienāca arī vienam no pazīstamākajiem lauka komandieriem Luhanskā Aleksejam Mozgovojam. Viņš nepakļāvās ne pašpasludinātajai vietējai varai, ne Maskavai, tādēļ viņu uzspridzināja.
Vienības, kas nekaro, pārvēršas par bandām
Šo lauka komandieru liktenis bijis visnotaļ likumsakarīgs. Vērdiņš norāda, ka līdz 2022. gadam situācija Donbasā bija pavisam cita nekā tagad. Aktīva karadarbība bija tikai sākumā pēc 2014. gada iebrukuma. Pēc tam tur kauju intensitāte nebija liela.
"Ja karaspēks nekaro, tad krīt disciplīna un vienības pārvēršas par bandām," skaidro Vērdiņš.
"Visādi motorolas, givi un mozgovije kļuva nevadāmi, veidoja savas ķeizaristes… Harismātiski lauka komandieri, kam ir ieroči un vara, un tad viņi sāka [savstarpēji] nedalīties, un tad viņus sāka apšaut pa vienam."
Vērdiņš norāda, ka naudas plūsma no ieroču kontrabandas, metāllūžņu kontrabandas un oglēm tur bija liela, bet robežas nosacītas.
Bet, kas ir ne mazāk svarīgi, šo karotāju militārā vērtība bija kritusi, tādēļ vienkāršāk bija no viņiem atbrīvoties. Līdzīgi notika ar Prigožina algotņu grupējumu "Vagner", kas savulaik tika izmantots, lai piedalītos operācijās, ar kurām Krievija negribēja tikt tieši asociēta. Taču tagad Krievija visu dara atklāti.
Tāpat bija ar "militārajiem salašņām", kas devās uz Donbasu.
"Tagad vairs nav 2014. gads, vairs nevajag slēpties, visi tilti ir sadedzināti, un viņu vērtība krīt," secina Vērdiņš.
Nespēja sadalīt interešu zonas
Tomēr ir arī citas Doneckā un Luhanskā pašpasludinātas "amatpersonas", kuras vēl ir dzīvas, jo laikus devās prom no militāri politiskās skatuves vai vismaz nelēca acīs Kremlim. Aleksandrs Borodajs, kurš sevi iecēla par Doneckas "tautas republikas" premjeru, bet atkāpās pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas, vēlāk atgriezās Krievijā un no "Vienotās Krievijas" saraksta tika ievēlēts Valsts domē.
Aleksandrs Zaharčenko, Borodaja pēctecis "tautas republikā", tik labu galu neņēma. Viņu uzspridzināja kādā Doneckas kafejnīcā. Tiek uzskatīts, ka atentāts bija saistīts ar Kremļa politikai neatbilstošu darbību komplektā ar nespēju sadalīt ekonomiskās intereses reģionā. Jāpiebilst, ka ar "biznesu", proti, ar okupētajās teritorijās salaupīto īpašumu un aktīvu realizāciju un izmantošanu, nodarbojās daudzi kaujinieki.
Šobrīd "tautas republiku" priekšgalā ir Ukrainas kolaboracionisti bez tādas militārās pagātnes kā viņu priekšgājējiem – Deniss Pušiļins Doneckā un Leonīds Pasečņiks Luhanskā. Pušiļins iepriekš bija neveiksmīgi kandidējis Augstākās Radas vēlēšanās, kur startēja no partijas, kas bija veidota uz bēdīgi slavenās finanšu piramīdas MMM bāzes.
Pasečņiks savukārt bijis Ukrainas Drošības dienesta apakšpulkvedis. Viņi Krievijas pusē nostājās jau 2014. gadā – Maidana laikā. 2021. gadā abi kļuva par Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" biedriem, bet dažas dienas pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā lūdza Vladimiru Putinu atzīt pašpasludināto republiku neatkarību.
