Sarežģīta situācija arī Doneckā pie Toreckas pilsētas, kas šobrīd ir viena no frontes karstajiem punktiem. Laikā, kad Krievija frontē izvērš milzu spiedienu, Kijivai akūti nepieciešams papildu atbalsts, taču izskan bažas, ka nākamgad tas varētu samazināties.

Braucot cauri Toreckai, paveras skats ar daudzām liesmojošām ēkām. Tas nav no artilērijas uguns, kā varētu šķist – saka karavīri. Krievija bombardē pilsētu.

"Krievija nometa bumbas pār pilsētu šorīt un pagājušajā naktī. Viss deg. Šeit ir tikpat karsti kā jebkur citur frontē," stāstīja ukraiņu karavīrs Dmitro.

Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, ko šajā sektorā cieš pretinieks, Krievija turpina centienus pilsētu ieņemt un plāno uz to nosūtīt vēl papildu brigādes. Ukrainai ir svarīgi pilsētu noturēt, jo tā armijai ļauj aizsargāt arī blakus esošās pilsētas.

Nepietiekams Rietumu atbalsts licis Ukrainai zaudēt iniciatīvu frontē. Turklāt pastāv bažas par atbalsta turpināšanos, – īpaši no diviem Ukrainas lielākajiem donoriem – Vācijas un ASV.

Vācijas valdība nupat atbalstījusi budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad atvēlēt par pusi mazāk līdzekļu Ukrainas militārajam atbalstam – četri miljardi astoņu miljardu vietā. Tas pamatots ar nepieciešamību izvairīties no valsts parāda pieauguma. Likumprojektam vēl jāgūst Vācijas parlamenta atbalsts, par ko gaidāms balsojums rudenī.

Un tas notiek laikā, kad medijos izskan, ka Donalda Trampa uzvaras gadījumā lielāko slogu Ukrainas atbalstam nāksies uzņemties Eiropai. Samazināt atbalstu vēlas arī viņa vakar izraudzītais viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš ir pat kritiskāks pret Kijivu nekā Tramps un bija viens no tiem republikāņiem, kas Kongresā bloķēja palīdzības paketi Ukrainai.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis cenšas bažas par ASV atbalsta turpināšanu kliedēt.

"Es redzu, ka mums būs labas attiecības, neskatoties uz vēlēšanu iznākumu novembrī. Es neredzu lielus draudus. Ir daži radikāli republikāņi, bet galvenokārt atbalsts ir abās partijās. Taču vēlēšanu procesa satricinājumi ir uz mums atstājuši lielu iespaidu. Sākot jau ar palīdzības paketi, kas tika vilkta garumā tik ilgi. Es uzskatu, ka vilcināšanās vājinājusi mūsu pozīciju kaujas laukā," viņš teica.

Medijos izskanējis, ka Tramps varētu pieprasīt miera sarunu uzsākšanu ar Krieviju apmaiņā pret turpmāku atbalstu. Spriežot pēc viņa izteikumiem, izvirzītie nosacījumi mieram būtu labvēlīgāki Kremlim.

Zelenskis gan apgalvo, ka esot informēts par Trampa plāniem un ka varot ar tiem strādāt.

"Runājot par potenciālā nākamā prezidenta Donalda Trampa vīziju kara beigām, pamata lietas man ir skaidras. Es domāju, ja viņš kļūs par prezidentu, mēs sastrādāsimies," pauda Ukrainas prezidents.

Bijušais Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš vakar ticies ar Trampu un pārrunājis arī Ukrainas problēmas, pēc tikšanās sacīja, ka neesot pamata šaubām, ka Tramps turpinās Kijivu atbalstīt.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.