Venecuēlas Nacionālā vēlēšanu padome ir atzinusi Nikolasu Maduro par vēlēšanu uzvarētāju, apgalvojot, ka viņš ieguvis 52% balsu, savukārt opozīcijas kandidāts Edmundo Gonsaless esot ieguvis 43% balsu. Opozīcija gan apgalvo, ka tās kandidāts saņēmis divas trešdaļas balsu un publicējusi arī biļetenu kopijas. Joprojām tiek gaidīts detalizēts vēlēšanu rezultātu sadalījums, kas tā arī nav publicēts.
Vēlēšanu rezultātiem nepiekrīt arī tā sabiedrības daļa, kas atbalsta opozīciju. Jau drīz vien valstī sākās protesti, kuros gājuši bojā vismaz 25 cilvēki, bet vairāk nekā 2000 arestēti. Uz protestiem opozīcija aicina cilvēkus arī sestdien, 17. augustā. Cilvēki aicināti iziet ielās ne tikai Venecuēlas pilsētās, bet arī citviet pasaulē.
Opozīcijas līdere Marija Korina Mačado aicinājumu uz demonstrāciju ar nosaukumu "Protests par patiesību" izplatīja sociālās saziņas vietnēs.
Mačado mudinājusi turpināt cīņu un stingri iestāties pret Maduro demoralizācijas stratēģiju, izmantojot melus, represijas, vardarbību.
"Šo sestdien, 17. augustā, mēs dosimies Venecuēlas un visas pasaules ielās un kopā sauksim pasauli atbalstīt mūsu uzvaru un atzīt patiesību un tautas suverenitāti," viņa sacīja.
Dažviet pasaulē protesti jau sākušies, piemēram, Austrālijā, Sidnejā. Akcija gaidāma arī šodien pēcpusdienā pie Brīvības pieminekļa. Pati opozīcijas līdere Marija Korina Mačado piedalīsies gājienā galvaspilsētā Karakasā, kur apņēmušies pulcēties arī režīma atbalstītāji. Gan Mačado, gan Gonsaless slēpušies, kopš Maduro viņus pēc vēlēšanām apsūdzēja centienos veicināt apvērsumu valstī un aicināja viņus ieslodzīt. Maduro turpina noliegt, ka vēlēšanas būtu bijušas negodīgas, kā arī kritizējis ārvalstis par centieniem iejaukties Venecuēlas iekšējās lietās, tostarp uzspiežot rīkot jaunas vēlēšanas.
Vairākas valstis patiesi nostājušās opozīcijas pusē. Gonsalesu par jaunievēlēto Venecuēlas prezidentu atzinušas ASV un daudzas Dienvidamerikas valstis. Arī Eiropas Savienība uzskata, ka Maduro nav patiesais vēlēšanu uzvarētājs. Vairākas valstis arī aicinājušas sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas, tiesa, opozīcijas līdere Marija Korina Mačado noraidījusi šādu ideju, sakot, ka krīzi tas neatrisinās. Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva, kurš bijis Maduro kreisais sabiedrotais, ieņēmis skarbu toni, raksturojot Karakasas režīmu kā ļoti nepatīkamu. Radio intervijā Lula atteicās Maduro valdību nodēvēt par diktatūru, taču sacīja, ka tai ir autoritāri aizspriedumi.
KONTEKSTS:
Venecuēlas prezidenta vēlēšanās 28. jūlijā uzvarējis līdzšinējais valsts līderis Nikolass Maduro, apgalvo viņam lojālā Vēlēšanu padome. Taču par uzvaru paziņojusi arī varas opozīcija, Vēlēšanu padomes publiskotos datus nosaucot par viltotiem. Opozīcija vēsta, ka patiesībā vēlēšanās uzvarējis tās kandidāts Edmundo Gonsaless.
Maduro nāca pie varas 2013. gadā pēc iepriekšējā kreisi populistiskā prezidenta Ugo Čavesa nāves.
Maduro prezidentūras laikā Venecuēla piedzīvojusi pasaulē smagāko ekonomikas sabrukumu miera laikā.
Opozīcija un virkne ārvalstu neatzina Maduro pārvēlēšanu uz otro amata termiņu 2018. gadā, un pret viņu tika vērstas sankcijas.
Bijušais diplomāts Gonsaless pārstāv opozīcijas partiju koalīciju, kas viņu pēdējā brīdī izvirzīja prezidenta vēlēšanām, jo Maduro kontrolētā Augstākā tiesa opozīcijas priekšvēlēšanu uzvarētājai Marijai Korinai Mačado aizliedza uz 15 gadiem ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.
