Zelenskis uzrunā norādīja, ka notiek intensīvs darbs pie plāna, kas pabeigts par 90 procentiem. Tajā esot militāra, politiska, diplomātiska un ekonomiska komponente, un tas var nodrošināt reālu un taisnīgu mieru. Zelenskis šomēnes izmantos ANO Ģenerālās asamblejas rudens sesiju, lai ar partnervalstu vadītājiem apspriestu dokumentu un tā īstenošanai nepieciešamo palīdzību, kā arī 25. septembrī teiks uzrunu.
Dienu pirms Zelenska ar runu uzstāsies arī ASV prezidents Džo Baidens.
Paredzams, ka pasaules līderu tikšanās Ņujorkā Ukraina izmantos, lai diskutētu ar partneriem par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar Krievijas izvērsto karu. Arī Lielbritānija ir atzīmējusi, ka ANO Ģenerālajā asamblejā būs vieta, kur vienoties par galvenajiem jautājumiem par turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
Jo īpaši tikšot runāts par to valstu piekrišanu, kuras piegādā Ukrainai tālas darbības rādiusa ieročus, lai tos izmantotu pret mērķiem dziļi Krievijas teritorijā.
Kā vēsta aģentūra "Bloomberg", Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers vizītes laikā Itālijā centies gūt arī Romas atbalstu viņa priekšlikumam ļaut Ukrainai izmantot tālas darbības rādiusa raķetes triecieniem Krievijā. Itālijas premjere Džordža Meloni norādīja, ka atbalsta sabiedroto lēmumu dot zaļo gaismu Ukrainai. Avoti vēsta, ka Stārmers arī turpmākajās dienās rīkos līdzīgas sarunas Francijā un Vācijā. Briti joprojām gaida arī ASV atbalstu šādam solim.
Ukraina izveido armijas Bezpilota sistēmu spēkus
Ukrainas prezidents arī informēja, ka uzklausījis armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska ziņojumu par situāciju frontē. Pēdējā diennaktī bijušas vairāk nekā 100 sadursmes ar Krievijas vienībām, un agresors visaktīvākais ir Kurahoves un Pokrovskas virzienos.
Zelenskis arī pateicās karavīriem, kas turpina militāro operāciju Krievijas Kurskas apgabalā.
Tikmēr agresorvalsts turpina triecienus pa civiliem objektiem, un divu septembra nedēļu laikā izmantojusi vairāk nekā 640 dronus "Šahed". Pēdējā diennaktī izdevies notriekt 53 no 56 bezpilota lidaparātiem.
Zelenskis parakstījis likumprojektu par Ukrainas bruņoto spēku atsevišķas nodaļas izveidi, kas paredzēta bezpilota sistēmām.
Pirmo reizi par plāniem izveidot bezpilota sistēmu spēkus tika paziņots februārī. Bruņoto spēku virspavēlnieka vietnieks Vadims Suharevskis iecelts par šīs armijas nodaļas vadītāju.
Bezpilota sistēmu spēki izveidoti, lai uzlabotu Ukrainas darbu ar bezpilota lidaparātiem, uzlabotu bezpilota transportlīdzekļu ražošanu, apmācību un inovācijas.
KONTEKSTS:
Nepamatotais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
