Ik dienu jaunas apšaudes, ienaidnieka uzlidojumi un posts. Ukrainas austrumos arvien turpinās cīņa par Časivjaru. Par to liecina arī drona kadros redzamais – nomelnējušas, sabombardētas mājas, kur jau sen svilpo vējš. Galvenās kaujas notiek Severodoneckas–Donbasa kanāla virzienā, kas atdala divus pilsētas rajonus. Kanāls faktiski kļuvis par aizsardzības līniju.

"Tiklīdz viņus ieraugām, nekavējoties sākam, tā teikt, vadīt šo grupu – sākam strādāt, izmantojot mīnmetējus, dronus. Viņiem reti izdodas nokļūt kanāla otrā pusē," stāsta ukraiņu karavīrs.

Par spīti tam, cik bīstami ir uzturēties Časivjarā, ne visi iedzīvotāji ir pametuši pilsētu. Palikušo vidū ir arī Serhijs. Viņš šeit ir dzimis un šeit joprojām ir viņa mājas.

"Šī bija guļamistaba. Bija divi skapji. Un siena starp kaimiņiem. Piektdienas rītā te bija trakonams. Pagalmā četri šāviņi pēc kārtas. Biju pārsteigts, ka siena nesabruka. Paskatieties uz logu – nekas nav palicis. Tā varētu vismaz plēvi priekšā pielikt, bet nav kur," rāda Serhijs.

Viņš saka, ka šeit dzīvo normāli, lai arī pilsēta kļuvusi par drupām.

Gan Ukrainas, gan Krievijas spēki cenšas iznīcināt viens otra loģistikas spējas. Lielākoties ar artilērijas un dronu palīdzību. Kājnieki savas kaujas pozīcijas ir spiesti sasniegt kājām. Bet pārtika, ūdens un munīcija pārsvarā tiek piegādāta ar dronu palīdzību.

KONTEKSTS:

Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.