Kā ziņo Ukrainas Bruņotie spēki, pašlaik vissmagākā situācija iri Kurahivkas virzienā, kur atsisti 42 uzbrukumi, un gandrīz tikpat smagi arī Pokrovskas virzienā, kur atsisti 40 uzbrukumi.

Krievijas spēki izmanto nelielas, mobilas grupas

Kā stāsta šajā virzienā karojošās Ukrainas Bruņoto spēku 109. brigādes kaujas dronu vienības vecākais seržants Jegors Firsovs, pēdējā laikā novērots, ka Pokrovskas virzienā samazinājusies tanku un smagās bruņutehnikas pielietošana uzbrukumos, bet ienaidnieks cenšas izlauzties cauri ar dzīvo spēku.

"Ienaidieks uzbrūk mazās grupās. No trim līdz septiņiem karavīriem. Viņi brauc ar visu ko, sākot no velosipēdiem un beidzot ar bagijiem, motocikliem," stāsta Firsovs.

Tankus kā lielu bruņutehniku ukraiņiem ir vieglāk iznīcināt, nekā cīnīties pret milzīgu skaitu nelielām, mobilām karavīru grupām, taču Pokrovskā aizsardzība tiek noturēta.

Tas gan notiek ļoti sarežģītos apstākļos, jo Krievijai ir liels pārspēks gaisā, ko tā izmanto arī Pokrovskā, regulāri uz turieni raidot vadāmās aviobumbas. Kopumā pēdējās diennakts laikā vien Krievija veikusi 84 gaisa uzbrukumus ukraiņu vienībām un nometusi kopumā 127 vadāmās aviobumbas.

Ukraina gatavojas atbildēt uz nākamajiem Krievijas soļiem

Pēdējās dienās būtiskas izmaiņas frontes līnijā nav notikušas, taču Harkivas apgabalā esošo vienību karavīri ziņo, ka arī tur ir pieaugusi kauju intensitāte.

Tā kā sabiedrotie joprojām nav devuši zaļo gaismu Ukrainai pielietot tālās darbības ieročus pa mērķiem dziļi Krievijas iekšzemē (pa militārajiem lidlaukiem, no kuriem tiek palaistas raķetes un droni uz Ukrainas pilsētām un frontes karstajiem punktiem), tad Ukraina ļoti uzmanīgi seko līdzi Krievijā notiekošajam un gatavojas iespējamiem nākamajiem soļiem uzbrukumos Ukrainai.

"Gatavojamies tiem pasākumiem, ko Krievija tālāk grasās darīt frontē. Nemainīgi turpinām darbu, lai Ukrainai būtu pietiekošas jaudas un resursi, lai saražotu un piegādātu dronus.

Lai kā pasaulē nemainītos situācija, nemainītos apstākļi, Ukrainas karavīriem ir jāsaņem viss, kas ir nepieciešams aktīvai un veiksmīgai mūsu aizsardzībai," uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis arī sola, ka jau nākamnedēļ sabiedrotie varētu tikt iepazīstināti ar viņa izstrādāto Miera plānu, kam vajadzētu novest līdz "reālam un taisnīgam mieram" Ukrainā.

Turpinās uzbrukumi ar droniem

Krievija tikmēr turpina ar droniem uzbrukt Ukrainas pilsētām.

Kārtējā negulētā nakts otrdien aizvadīta daudzās Ukrainas pilsētās. Debesīs skanēja "mopēdu" dūkoņa un Ukrainas gaisa spēku aizstāvju triecieni, mēģinot notriek "Šahed" kaujas dronus.

Krievija palaidusi vairāk nekā 50 dronu no Kurskas, Primorskas-Ahtarskas un Krimas virziena. Dronu notriekšanai izmantota aviācija, zenītraķešu spēki, mobilās uguns grupas, kā arī armijas radioelektroniskās darbības vienības.

Kopīgiem spēkiem izdevies notriekt 34 dronus, bet aktīvas radioelektroniskās darbības rezultātā Ukrainas gaisa spēkiem izdevās aizvirzīt prom 12 kaujas dronus – šo kaujas objektu "lokācija pazaudēta" vairākos reģionos. Nav informācijas par cietušajiem vai nodarītiem postījumiem.

Vēl divus "Šahed" dronus Ukrainas gaisa telpas sargiem izdevās aizvadīt atpakaļ pie to nosūtītājiem – lai tie lido Krievijas teritorijā, tā ziņo Ukrainas gaisa spēki.

Hersonas iedzīvotājiem jādzīvo bailēs

Vislielākie postījumi šonakt uzbrukumos ir nodarīti Sumu apgabalā. Virs apgabala notriekti 16 kaujas droni. Postījumi ir nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem, un otrdien slimnīcas Sumos un virknē apgabala apdzīvoto vietu ir pieslēgtas pie rezerves enerģijas avotiem.

Krievijas uzbrukums postījumus nodarījis arī Mikolajivā un Hersonā, kur ievainoti divi cilvēki. Viens "Šahed" drons izpostījis ēku Korabeļas salā Hersonā – tā ir pilsētas daļa, kas nemitīgi piedzīvo Krievijas uzbrukumus. Tur ir ļoti daudz daudzstāvu dzīvojamo ēku, kurās joprojām mitinās liels skaits cilvēku.

"Nedzirdējām ne kādu skaņu, neko. Tikai trieciens un putekļi, dūmi. Bailes, protams, bija lielas," stāsta Hersonas iedzīvotāja Ludmila.

Kaujas dronu uzbrukumā šonakt cietuši arī Poltavas un Harkivas apgabali.

KONTEKSTS:

Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.