Ziņojuma autori uzsver, ka problēmas, kas skar pasaules jaunās demokrātijas, skar arī senas un konsolidētas demokrātijas Eiropā un Amerikā.
Demokrātijas erozija
Ziņojumā pētītas 173 pasaules valstis un izdarīti secinājumi par laika posmu no 2008. līdz 2023. gadam.
📢 The credibility of #elections is under threat globally as fewer people turn out to vote and results are increasingly contested. 🗳️ @Int_IDEA's #GSoD2024 Report is #OutNow and shows that almost one in three voters this year is casting a ballot in countries where election… pic.twitter.com/sX4i82YJ77
— International IDEA (@Int_IDEA) September 17, 2024
Pirmais no secinājumiem ir fakts, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās pasaulē turpina samazināties. Globālā vēlētāju aktivitāte ir kritusies par 10 procentpunktiem. Tāpat ticis secināts, ka no 173 valstīm gandrīz pusē konstatēts ļoti nopietns samazinājums vismaz vienā būtiskā demokrātijas elementā, piemēram, preses brīvībā vai spējā rīkot uzticamas vēlēšanas.
Ziņojumā arī atzīmēts nomākts stāvoklis pasaulē, kur kari, globālā sasilšana un sociālā nevienlīdzība veicina demokrātijas eroziju.
Institūta ģenerālsekretārs Kevins Kasass-Zamora paudis pārliecību, ka pilnībā demokrātiska Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, jo būtu bijis pietiekami daudz kontroles un līdzsvara, lai novērstu kara izcelšanos.
Politiķi sūta signālu vēlētājiem
Attiecībā uz ASV secināts, ka līdztekus polarizācijai ASV saskaras arī ar izaicinājumu, ka liela daļa tās vēlētāju neuzskata vēlēšanu procesus un vēlēšanu rezultātus par ticamiem. Tikai mazāk nekā puse iedzīvotāju jeb 47 procenti uzskata, ka 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas bija brīvas un godīgas.
Tas šķietami apliecina prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa, republikāņu un viņu atbalstītāju panākumus centienos sēt sabiedrībā neticību demokrātiskajām institūcijām. 2021. gada janvārī tūkstošiem Trampa atbalstītāju iebruka ASV Kapitolija ēkā, un uz šādām darbībām cilvēkus pamudināja Trampa atteikšanās atzīt demokrātu kandidāta Džo Baidena uzvaru.
Kā rakstīts ziņojumā – brīdī, kad politiskie līderi atsakās atzīt vēlēšanu ticamību vai uzņemas iniciatīvu tās apstrīdēt tiesā, tas sūta būtisku signālu vēlētājiem.
Un, lai gan dažos gadījumos šādi signāli pauž pamatotas bažas par vēlēšanām, citos tie ir ciniski mēģinājumi iedragāt sabiedrības ticību pretinieka uzvarai.
Laikā no 2020. gada vidus līdz šī gada vidum katrās piektajās vēlēšanās zaudējušais kandidāts vai partija neatzina to rezultātus. Nesens piemērs – Venecuēlā opozīcijas kandidāts Edmundo Gonsaless apstrīdēja prezidenta Nikolasa Maduro pārvēlēšanu 28. jūlijā.
Pasaulē ir arī cerības stari
Uzticamu vēlēšanu ziņā pērn ir bijis vissliktākais gads, norāda ziņojuma autori, un to veicinājusi valdību iebiedēšana, ārvalstu iejaukšanās, dezinformācija un mākslīgā intelekta ļaunprātīga izmantošana vēlēšanu kampaņās.
Ziņojumā ir iekļauta arī Latvija, un, lai gan Eiropā ir vērojama plaša lejupslīde tādos demokrātijas aspektos kā tiesiskums un pilsoņu brīvības, tomēr zināms progress Eiropā ir manāms, it īpaši Melnkalnē un arī Latvijā.
Neraugoties uz ziņojuma drūmo kopainu, Kasass-Zamora norāda arī uz cerības stariem, piemēram, brīvām vēlēšanām, kam sekojusi mierīga varas nodošana Gvatemalā, Indijā, Polijā un Senegālā.
Interesanti būs pavērot nākamo institūta ziņojumu par 2024. gadu, jo šogad ir bijis daudz būtisku vēlēšanu un vēl būs, tādēļ arī institūta pārstāvji šo gadu nodēvējuši par "vēlēšanu superciklu".
