Politiskā kapitāla pārdale
Pēc 13. oktobrī notikušās Lietuvas Seima vēlēšanu pirmās kārtas ir skaidrs, ka aptauju rādītāji nav melojuši un mūsu kaimiņvalsti gaida valdošo spēku nomaiņa un politikas pagrieziens vairāk vai mazāk pa kreisi.
Pārliecinošās līderpozīcijas, kuras 2020. gada vēlēšanās ieguva konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", sāka šķobīties jau drīz pēc vēlēšanām, un ap 2021. gada vidu valdošos konservatorus popularitātē apsteidza Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija. Daudz labāk neklājās arī premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītās koalīcijas mazākajiem partneriem – Liberālajai kustībai un Brīvības partijai. Tajā pašā laikā turpināja kristies arī līdz 2020. gadam valdošās Zemnieku un zaļo savienības reitingi, un, ja vēlēšanu laikā šī partija vēl bija otrā, tad 2022. gada vidū – tikai ceturtā.
Šīm partijām zudušais politiskais kapitāls tika ne vien sociāldemokrātiem, bet arī 2022. gada sākumā kādreizējā premjerministra Sauļus Skverneļa dibinātajai kreisi centriskajai partijai "Demokrātiskā savienība "Par Lietuvu!"".
Visbeidzot šī gada sākumā Lietuvas politiskajā skatuvē uznāca vēl viens spēks – partija "Nemunas rītausma", kura pati sevi raksturo kā kreisi centrisku, liberālu un kristīgu, taču politikas novērotāju apzīmēta visbiežāk kā nacionālistiski populistiska. Pavasarī piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, kas, visticamāk, panākts, piesaistot līdz šim politiski inerto elektorāta daļu, vēlēšanu priekšvakarā "Nemunas rītausma" jau nepatīkami cepināja valdošo konservatīvo pakausi.
Lietuva griež pa kreisi
Lietuvas vēlēšanu sistēma ir jaukta. 70 no 141 Seima deputāta ievēl proporcionālā balsojumā, savukārt atlikušo septiņdesmit vienu – vienmandāta apgabalos. Pirmajā kārtā šajos apgabalos mandātu iegūst kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse no balsojušajiem, kas turklāt ir ne mazāk kā piektdaļa no reģistrētajiem vēlētājiem.
Šādi apgabali šoreiz ir astoņi, tādējādi pēc pirmās kārtas ir ievēlēti 78 tautas priekšstāvji – 20 sociāldemokrāti, 18 no "Tēvzemes savienības", 15 no "Nemunas rītausmas", astoņi no "Par Lietuvu!", astoņi no Liberāļu kustības, divi no partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija" un viens neatkarīgais deputāts. Pārējo 63 mandātu liktenis izšķirsies otrajā kārtā 27. oktobrī.
Tiek lēsts, ka šī kārta diezin vai glābs valdošos konservatīvos no zaudējuma. Pēc pirmās kārtas viņi teju par divām trešdaļām atpaliek no sava snieguma iepriekšējās vēlēšanās. Tas pats sakāms par "zemniekiem un zaļajiem", kuru rezultāts šobrīd šķiet katastrofāls – iegūti vien seši mandāti, respektīvi, apmēram piektā daļa no iepriekšējās vēlēšanās savāktajiem.
Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte jau paziņojusi, ka konservatīvo līdera Gabrieļus Landsberģa aicinājumi veidot plašu varavīksnes koalīciju, nelaižot pie varas "Nemunas rītausmu", viņu jau nogurdinājuši – koalīcija ar konservatīvajiem sociāldemokrātiem nav domājama. Toties kā nākamās iespējamās koalīcijas kodols iezīmējas sociāldemokrātu un "Par Lietuvu" centristu kombinācija.
Rezultāti nav nekāds pārsteigums
Runājot par vēlēšanu rezultātiem, jāizceļ fakts, ka vēlētāju skaits Lietuvā mazliet palielinājies.
"Tagad ir šis jaunais, jaunmodīgais spēks, populisti, kuriem izdodas izvilkt no dīvāniem to daļu, kuri balsot līdz šim vispār nav gājuši," sprieda Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš.
Sasparoties vēlēšanām Lietuvas iedzīvotājus, iespējams, mudina neapmierinātība ar ekonomiku vai lēmumiem, kas vieniem šķiet pārāk radikāli, bet otriem – pārāk mēreni. Taču sociāldemokrāti Lietuvā pie varas nāk regulāri, komentējot vēlēšanu rezultātus, norādīja Sedlenieks.
"Sociāldemokrāti tur ir regulāri, un atbalsts viņiem ir liels, viņi regulāri tiek pie varas. Sociāldemokrāti ir pilnīgi sistēmiska, nacionāla partija, sociālas kreisas ievirzes, tā ka tas nav nekāds īpašs pārsteigums.
Tas jau pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija skaidrs, ka sociāldemokrāti dabūs visvairāk balsu, bet ne tā, ka pavisam vairāk. Ne vairāk par 50%. Jautājums tad paliek tikai par tiem partneriem – vai izdosies sagrabināt tādu bezproblēmu koalīciju vai neizdosies," sprieda Sedlenieks.
Bažām nav pamata
Arī Struberga vērtēja, ka vēlēšanu rezultāti nekādu "lielu drāmu" Lietuvā nesola. Viņa ir pārliecināta, ka bažām par to, vai Lietuva pēkšņi nemainīs savu ārpolitikas kursu, Eiropā nav pamata.
"Nē, nemainīs, tāpēc, ka tas ir tas, par ko Lietuvā ir konsensus. Izņemot partiju "Nemunas rītausma", pārējiem par šo ir konsensus. Otra lieta, ko es gribētu pieminēt, ka, atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, Lietuvas ekonomika izskatās ievērojami labāk. Šajā ziņā, jā, ir kaut kāda neapmierinātība ar sociālajiem jautājumiem. Iepriekšējais Lietuvas prezidents, piemēram, ir izteicies, ka lietuvieši ir skaidri demonstrējuši vēlmi krasi mainīt pieeju sociālajiem jautājumiem un tā tālāk, bet, tiklīdz tas nonāk līdz reālām politiku izmaiņām, tie krasie lēmumi jau parasti vairs nemaz nav tik krasi," skaidroja Struberga.
Tāpat viņa norādīja, ka Lietuvā solās būt visai sarežģīta koalīcija, kas, visticamāk, prasīs zināmu piekāpšanos, kompromisu meklēšanu un vienošanos slēgšanu no politiķu puses, un kaut kādas krasas pārmaiņas šādā ceļā pieņemt ir grūti.
"Tāpēc es nedomāju, ka mēs ieraudzīsim strauji pilnīgi citu Lietuvas iekšpolitisko un ārpolitisko kursu," uzsvēra Struberga.
Atbalstu guvis arī huligāns Žemaitaitis
Vienīgais nezināmais Lietuvas partiju algoritmā pašlaik ir labējo populistu partija "Nemunas rītausma", kas arī guvusi labus rezultātus, vēlēšanās pašlaik ierindojoties trešajā vietā.
"Vispār, ja skatās uz Lietuvas politisko spektru, tur būtībā viss ir ļoti tuvu centram. Tur nav nevienas izteikti kreisas partijas, tādas radikāli kreisas, kādas mēs redzam, piemēram, Francijā vai Vācijā, – nav Lietuvā.
Arī par labējumu… Nu, tagad jā, par to "Nemunas rītausmu" saka, ka tā esot labēja, lai gan nu drīzāk jau tā ir tiešām populistiska un, kā jau populistiska, ar ļoti plānu ideoloģisko kārtiņu," vērtēja Liniņš.
Partijai "Nemunas rītausma" lielāks vēlētāju atbalsts ir tieši tajā Lietuvas daļā, no kurienes nāk partijas līderis Remigijus Žemaitaitis. Par to, kāpēc šī partija guvusi tik lielus sasniegumus, lietuvieši paši vēl lauž šķēpus, jo Žemaitaitis ir ar visai interesantu un pat skandalozu vēsturi savu antisemītisko izteikumu dēļ.
"Pirms tam "Nemunas rītausmas" līderis jau bija gluži sakarīgs politiķis, viņš tikai vienkārši saskandalējās tur ar visiem, sarunāja visu kaut ko. Teiksim tā, tagad tādi stipri divdomīgi antisemītiski izteikumi saucas… Būsim godīgi, nav jau tā, ka visi vienprātīgi atbalstītu Izraēlu. Ir liels skaits arī pie mums palestīniešu vētrainu atbalstītāju. Uz tā rēķina, es domāju… Vienmēr ir jābūt kādam, kurš ir pret visiem," sprieda Sedlenieks.
"Viņš ir tāds huligāns," piekrita Liniņš, skaidrojot, ka Žemaitaitis apzināti veido sev tādu publisko tēlu, radot iespaidu, ka saka "visu kā ir", kā "domā vienkāršie cilvēki", nevis politiķi, kas visu laiku tikai līkumojot vien un izvairoties no atbildības un skaidras runas.
"Te tiešām ir jāpiekrīt. Mēs jau redzam visu Eiropas valstu vēlēšanās un īstenībā arī ASV, ka tie savējie, anti-establišmenta čaļi ir tie, kas spēj vienot. Viņi it kā pasaka to, ko domā, pasaka noklusēto, pasaka to, kas liekas nepieklājīgs. Šeit bieži vien jāsaka gan, ka tie savējie čaļi, ja tā paskatās rūpīgāk, nav nekādi čaļi no pagalma un nav arī pavisam savējie," atzina Struberga.
Eksperte vērtēja, ka šādu politiķu un vēlētāju, kas tos atbalsta, mērķis lielākoties ir izteikt protestu pret pastāvošo iekārtu, kas viņiem šķiet netaisnīga vai negodīga.
