Baltā nama preses dienests informēja, ka Baidens par palīdzību paziņojis tālruņa sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Jaunā pakete sastāvēs no papildu pretgaisa aizsardzības spējām, gaiss-zeme munīcijas, bruņumašīnām un kritiskās munīcijas, lai apmierinātu Ukrainas neatliekamās vajadzības.
Nākamajos mēnešos ASV nodrošinās Ukrainai arī vairākas papildu spējas, tostarp simtiem pretgaisa aizsardzības pārtvērēju, desmitiem taktisko pretgaisa aizsardzības sistēmu, papildu artilērijas sistēmu, ievērojamu daudzumu munīcijas, simtiem bruņutransportieru un kājnieku kaujas mašīnu, kā arī tūkstošiem papildu bruņumašīnu.
Ukrainas prezidents Zelenskis vietnē "X" pateicās par jauno paketi, norādot, ka tajā ir iekļauti arī "tāldarbības ieroči". Viņš neprecizēja, tieši kāda veida ieroči tie ir, un arī nepieminēja joprojām notiekošās debates par atļaujas došanu Rietumu ieroču izmantošanai triecieniem mērķiem dziļi Krievijas teritorijā.
ASV prezidenta administrācija arī informēja, ka Baidens novembrī ar video starpniecību organizēs vēl vienu sabiedroto tikšanos Ramšteinas formātā. Šai sanāksmei bija jānotiek Vācijā pirms dažām dienām, taču tā tika atlikta, jo Baidens nolēma palikt mājās viesuļvētras "Miltons" dēļ.
Austrālija savukārt nodos Ukrainai 49 vecā modeļa ("M1A1") tankus "Abrams". Ukrainas vadība pirmajā kara ziemā uzstājīgi lūdza Rietumiem nodrošināt šos tankus, uzskatot tos par neaizstājamiem tobrīd gatavotajai pretuzbrukuma operācijai. Tomēr 2023. gada vasarā dārgā kara tehnika izrādījās samērā viegls mērķis lētiem "FPV" droniem.
Savukārt telekanāls "CNN", analizējot Ukrainas dronu triecienus, secinājis, ka šogad Ukraina veikusi vairāk nekā 7000 bezpilota lidaparātu triecienus Krievijas teritorijā, no kuriem tālākais sasniedza mērķi vairāk nekā 1700 kilometru lielā attālumā no Ukrainas robežas. Uzbrukumi bija vērsti pret militāriem objektiem, piemēram, munīcijas noliktavām, kā arī pret valsts infrastruktūru, piemēram, naftas pārstrādes rūpnīcām.
Tikmēr Beļģijas galvaspilsētā Briselē ceturtdien plānota NATO – Ukrainas Padomes sēde, kurā bloka dalībvalstu aizsardzības ministri tiksies ar Ukrainas kolēģi Rustemu Umerovu, lai pārrunātu Kijivas ceļu uz organizāciju. Tikšot arī diskutēts par papildu militāro atbalstu tās cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
