Pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts par iespējamu drīzu pamieru starp Ukrainu un Krieviju. Taču šādu scenāriju, kas turklāt būtu Ukrainas interesēs, Kažociņam esot grūti iedomāties.

"Viņi [ukraiņi] ļoti labi saprot, ka pamiers nozīmē to, ka Krievija atkal savus spēkus atjaunos, sagatavos, kārtīgi apmācīs – tā, lai nebūtu vienkārši "lielgabalu gaļa", un tad karš atsāksies un būs vēl sliktāk." 

Ukrainas uzvaras plāns

Laikā, kad notika LSM.lv saruna ar pētnieku, Ukrainas uzvaras plāns vēl nebija publicēts. Taču Kažociņš jau gana precīzi minēja vairākus punktus, kuri, visticamāk, šajā Kijivas piedāvājumā sabiedrotajiem varētu būt.

"Galvenais ir, ka Zelenskim nepieciešams pasniegt kādu redzējumu par to, kas būs nākotnē, kā uzvarēt, – lai nebūtu tā, ka iniciatīvu pārņem Ķīnas un Brazīlijas iepriekš piedāvātais miera plāns, kas Ukrainai var būt nelabvēlīgs," sacīja Kažociņš.

Ukraina uzvaras plānā uzsvērusi, ka gaida tūlītēju ielūgumu kļūt par NATO dalībalsti, taču šis punkts jau esot problemātisks, uzskata Kažociņš.

"Slovākijas premjers Roberts Fico jau iepriekš ir pateicis, ka viņš atbalsta Ukrainas dalību Eiropas Savienībā (ES), bet ne NATO. Un, lai šo lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama vienprātība visu 32 alianses valstu kopienā. Arī Ungārija varētu radīt problēmas," teica Kažociņš.

Izskanējis arī, ka uzvaras plāns varētu ietvert informāciju par lielu Ukrainas pretuzbrukumu 2025. gadā, minēja Kažociņš.

"Pretuzbrukums 2023. gadā nebija sekmīgs. Iespējams, arī tāpēc, ka visiem bija pateikts, ka un kur tas notiks. Rietumi bija apsolījuši visādu atbalstu, bet tas tur neieradās. Apmācības ir nepieciešamas, bet tās notika labākajā gadījumā līdz bataljona līmenim, kamēr tādam uzbrukumam nepieciešamas kopējas brigādes un divīzijas līmeņa mācības," skaidroja Kažociņš. Taču visvairāk nepieciešams gaisa segums, bez kura tolaik uzstādītais pretuzbrukums vienkārši nevarēja izdoties.

Ukrainai kopumā līdz šim sokas labi

Lai arī Ukrainā un starp tās sabiedrotajiem jūtams nogurums no jau divus gadus ilgušā Krievijas pilnapmēra kara šajā valstī, kopumā Kijivai veicas labi, vērtēja Kažociņš.

Pētnieks arī aicināja ņemt vērā, ka viens no spēcīgākajiem ieročiem, kas šobrīd ir Krievijas arsenālā, ir informācija. Kremlis vēlas, lai Rietumi notic apgalvojumiem, ka Ukrainai klājas grūti, NATO un Eiropas Savienība nav vienotas, Ukrainas sabiedrotie ir šaubīgi, kamēr Krievijas partneri – Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja – stabili un nemainīgi Maskavu atbalsta.

"Bet patiesībā, ja mēs objektīvi paskatāmies, tad Krievijas spēki tika izmesti ārā no Ziemeļukrainas pašā kara sākumā, kad viņi gandrīz ieņēma Kijivu. Viņi tika izsisti ārā no Harkivas, kas joprojām ir ukraiņu rokās.

Viņi tagad ar milzīgiem karavīru upuriem iekaro dažas "gruvešu čupas", kur katru dienu kopš maija iet bojā vai smagi tiek ievainoti ap 1200 karavīru," sacīja Kažociņš.

Arī sankcijas pret Krieviju šobrīd piedzīvojušas jau 14. kārtu, kamēr Ramšteinas formāts, kur sabiedrotie koordinē atbalstu Ukrainai, sapulcējis jau 56 valstis.

Pētnieks arī atgādināja, ka Krievija bija spiesta atkāpties no Hersonas un aizvien šobrīd pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara daļu Krievijas teritorijas ilgstoši ieņēmuši citas valsts bruņotie spēki.

Ukraina attīsta savas militārās spējas

Ukraina aizvien uzstāj, ka Rietumu sabiedrotajiem ir jāļauj karā ierautajai valsti izmantot saņemtos tālas darbības ieročus pret mērķiem Krievijā iekšienē.

"Ukraina, kurai vispār nav jūras spēku Melnajā jūrā, ir iznīcinājusi labu daļu Krievijas Melnās jūras flotes un to ļoti tālu aizbaidījusi, likusi slēpties. Krievija baidās no Ukrainā ražotiem jūras droniem,"

sacīja Kažociņš.

Tāpat viņš norādīja – jau šobrīd Ukrainas militārā industrija ir kļuvusi tik spēcīga, ka tiek runāts par tās tālāku attīstību un eksporta iespējām.

Pastāv arī varbūtība, ka ukraiņu sevišķu uzdevumu vienības jau šobrīd varētu slepeni darboties Krievijā, norādīja Kažociņš.

"Nedomāju, ka tā doma būtu Kremlim uzbrukt. Bet, ja viņi var kādu ieroci dabūt, kurš varbūt nevar nolidot tik tālu, tad to varētu izmantot arī no Krievijas Federācijas," uzskata Kažociņš.

ASV nevar atļauties izrādīt vājumu un lojalitātes trūkumu

Politikas vērotāji jau ilgstoši uzsvēruši, ka Ukrainas kara gaitu var ietekmēt tas, kas kļūs par nākamo ASV prezidentu. Taču pētnieks uzskata, ka pārlieku lielam satraukumam par gaidāmo vēlēšanu iznākumu vismaz pagaidām nav pamata.

"Vispirms – kad Donalds Tramps iepriekš bija ASV prezidents, mēs, Baltijas valstis, saņēmām vairāk militāra atbalsta no ASV, nekā [Trampa priekšgājēja, kādreizējā ASV prezidenta Baraka] Obamas laikā, kad viceprezidents bija Baidens. Vienkārši objektīvs fakts," atzīmēja Kažociņš.

Taču vēl

ASV prezidents – un vienalga, kurš vai kura, – noteikti nevēlēsies sākt savu prezidentūru ar ko tādu, ko varētu uztvert kā sakāvi, atzīmēja pētnieks.

"Piespiest Ukrainu pieņemt kaut kādus tai nelabvēlīgus noteikumus, lai vismaz uz laiku beigtu karu? Diez vai tas notiks," viņš teica.

Jādomā arī par ASV prioritātēm. Un galvenā prioritāte tuvā un vidējā laikā ir Ķīna, kuru Vašingtona uztver kā lielu ekonomisku un militāru draudu. Par militāriem riskiem arī liecina tas, ka Pekina arvien vairāk aktivizē savus spēkus ap Taivānas salu.

Amerika uztver Ķīnu kā imperiālistiski domājošu lielvaru un apzinās, ka viena ar Pekinu varētu netikt galā. Tāpēc ASV vajadzīgi sabiedrotie, taču NATO te palīdzēt īsti nevar, jo tā ir alianse, kas aptver Eiropas un Ziemeļamerikas valstis, turpināja pētnieks.

"Tāpēc ASV ir nepieciešami sabiedrotie Klusā okeāna un Indijas okeāna reģionā, arī tālās Āzijas reģionā. Galvenokārt tā ir Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija un varbūt arī Filipīnas un Indija," viņš pauda.

Ar šīm valstīm ASV varētu iegrožot Ķīnu.

"Un esošie un iespējamie sabiedrotie ļoti rūpīgi skatās uz to, cik uzticams partneris un sabiedrotais Ukrainai un NATO ir ASV. Un, ja viņi redz, ka ASV prezidents būtu ar mieru upurēt Ukrainu kaut kādā veidā, tad viņi var sākt skatīties uz veidiem, kā atrast kādu kopēju saprašanos ar prezidentu Sji Dziņpinu. Un tas ir vissliktākais variants ASV ekonomiskajā un politiskajā ziņā," uzsvēra Kažociņš.

Ukrainas kara ēna uz brīdi "ielido" arī Latvijā

Ukrainas kara ēna šajos mēnešos uz īsu brīdi ielidoja arī Latvijā. Septembra sākumā bruņots Krievijas "Šahed" tipa drons nokrita simt  kilometru dziļumā Latvijas teritorijā.

"Manuprāt, tas bija viens no "Šahed" droniem, kurus ar elektroniskā kara līdzekļiem spēja novērst no īstā mērķa," sacīja Kažociņš. 

Kā piemēru viņš minēja to, ka diennakti pirms LSM.lv sarunājās ar pētnieku, Krievija pret Ukrainu izšāva aptuveni 60 šāda tipa bezpilota lidaparātus un tikai pusi no tiem ukraiņu spēkiem izdevās notriekt mehāniski – ar ieročiem. 

"Otra pusei tika novirzīta citos virzienos. Tāpēc arī bieži dzirdēts par to, ka Baltkrievijā ielido kādi "Šahed" droni un viņi nezina, ko ar tiem iesākt. Kādreiz tie [droni] atgriežas Krievijā. Šajā gadījumā, šķiet, ka tas lidojis caur Baltkrieviju un iekšā Latvijā," sacīja Kažociņš.

Latvijas spēku reakciju uz notikušo viņš vērtēja kopumā pozitīvi, vien komunikācija ar sabiedrību varētu būt labāka. Tāpat pētnieks atzinīgi vērtēja to, kā kopš šī notikuma uzlabota Latvijas gaisa aizsardzība, tostarp spēja atpazīt valstī ielidojošus maza izmēra objektus.

Ar plašāku Ģeopolitikas pētījumu centra ceturkšņa pārskatu par svarīgākajām starptautiskajām un vietējām aizsardzības un drošības norisēm, kas ietekmē Latviju,  var iepazīties ŠEIT latviešu vai angļu valodā.