Viņš skaidroja, ka situācija ar munīcijas daudzumu Ukrainā ir slikta, un tas nav politisks novērtējums, bet gan ziņas, ko Ukrainas amatpersonas saņem no frontes.

Viņš mudināja Eiropu ražot ieročus kopā, lielos apjomos, domāt par to savietojamību, lai frontē tos uzreiz varētu izmantot, un darīt to visu ātrāk.

"Neviena nacionālā aizsardzības industrija Eiropā nespēj tikt galā ar izaicinājumu viena pati. Mēs kolektīvi būsim pārāki, ja strādāsim kā viens vesels.

Un mēs esam spēcīgi, mums ir kapacitāte. 1944.gadā anti-Hitlera koalīcija sastāvēja no 44 valstīm. 2024. gadā Ramšteinas koalīcija sastāv no 54 valstīm. Mēs esam daudz spēcīgāki un varam to paveikt. Es redzu politisko gribu to paveikt, bet tai jāpārvēršas darbos. Tātad – kopēja ieroču ražošana, tehniskā savietojamība un lieli apjomi. Tā ir atbilde. Un mums tur jānonāk ātri, ja vēlamies novērst kara izplešanos," pauda Kuleba.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.