Tagadējo prezidentu Radžepu Tajipu Erdoganu, kurš vēlas saglabāt savu krēslu, sagaida līdz šim lielākā vēlēšanu cīņa – sešas opozīcijas partijas apvienojušās spēkiem un izvirzījušas vienu kandidātu, kas stāsies viņam pretī.
Šīs būs jau kārtējās vēlēšanas Turcijā, kurās par palikšanu pie varas nemainīgi cīnās tā pati persona – pašreizējais prezidents, 69 gadus vecais Radžeps Tajips Erdogans. Ja viņam izdosies savu krēslu saglabāt arī šoreiz, viņa līderība Turcijas politikā ieies jau trešajā desmitgadē.
Lai arī Turcijas konstitūcija prezidentam nosaka divu termiņu maksimumu un Erdogans kandidē uz trešo, šo likumu viņš apgājis, panākot, ka vēlēšanu komisija viņa termiņus sāk skaitīt no brīža, kad stājās spēkā prezidentālā sistēma – tātad viņa otrā termiņa laikā. Opozīcija to uzskata par krāpšanos, un, kā saka eksperti – to pašu no Erdogana var sagaidīt arī vēlēšanās.
"Turcijā brīvas un godīgas vēlēšanas nenotiek kopš 2015. gada. Erdogans kopš tā laika vēlēšanās vienā vai citā veidā krāpies," spriež Turcijas politologs Čengizs Aktars.
"Starptautiskie novērotāji nespēj nosegt tādu valsti kā Turcija. Ir liela iespēja, ka šoreiz viņš krāpsies kā vēl nekad iepriekš. Mēs tuvojamies Turcijas Baltkrievijas jeb Lukašenko laikiem."
Lai arī līdz šim Erdogans ļoti prasmīgi spējis nostiprināt savu varu, šajās vēlēšanās viņu sagaida izaicinājums – cīņa ar sešām opozīcijas partijām, kuras apvienojušās spēkiem un izvirzījušas vienu kandidātu, populārāko opozīcijas līderi Kemalu Kiličdaroglu no Republikāņu tautas partijas.
Turklāt vēlēšanas notiek sarežģītā laikā – Turcija cieš no rekordaugstas inflācijas, kā arī aizvien atgūstas no traģiskajām zemestrīcēm, par kuru sekām daļēji tiek vainota arī valdība. Miljoniem turku pēc katastrofas palikuši bez mājām tieši tajās valsts austrumu provincēs, kas uzskatāmas par Erdogana cietokšņiem.
"Pastāv reāla iespēja, ka viņš zaudēs, īpaši pēc zemestrīces. Ar to daudzi ir neapmierināti. Viņam būs grūti uzvarēt ar lielu pārsvaru. Bet, ja viņš zaudē - vai viņš aizies? Diez vai. Viņš darīs visu, lai paliktu pie varas, jo viņam ir daudz, ko zaudēt. Visai viņa ģimenei un svītai. Viņš ir iedibinājis tādu nepotismu, ka kontrolē pilnībā visu valsti.
Tāpēc nedomāju, ka viņš pieņems sev netīkamu vēlēšanu iznākumu. Jo, ja viņš aiziet – tad tas būs uz cietumu," uzskata politologs Aktars.
Erdogana vadības laikā valsts slīdējusi arvien lielāka autoritārisma virzienā, un opozīcija šo kursu apņēmusies mainīt. Viņi vēlas valstī atgriezt parlamentāro iekārtu, kuru Erdogans pārvērtis prezidentālā, līdz ar to iegūstot sev vēl vairāk varas.
Tāpat opozīcija apņēmusies atjaunot saikni ar Rietumiem – atsākt sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī uzlabot saspringtās attiecības ar ASV.
Aktars gan nedomā, ka Rietumos vēl tiek liktas cerības uz demokrātisku varas maiņu Turcijā un ka Rietumi pat ir gatavi turpināt sadarbību ar sarežģīto partneri, jo laikā, kad Ukrainā notiek karš, nepieciešama zināma stabilitāte.
Turklāt opozīcija ir ļoti iekšēji sadrumstalota, un nav skaidrs, kas notiks ar valsti, ja tā uzvarēs.
"Opozīcijas koalīcija ir ļoti dīvaina koalīcija. Tajā ir spēki no galēji labējiem līdz galēji kreisiem. Viņi var uzvarēt, bet nevar pārvaldīt valsti, jo nespēs vienoties par jebkādu politiku.
Tāpēc es šo koalīciju saucu par "koalīciju, kas izveidota, lai nodrošinātu Erdogana aiziešanu un punkts"," secina Aktars.
Ekspertu vidū izskan vairāki scenāriji vēlēšanu iznākumam. Vai nu Erdogans uzvar godīgā ceļā, vai nu uzvar opozīcija un Erdogans pēc nelielas cīņas atkāpjas, vai arī Erdogans uzvar negodīgā ceļā vai pat pielieto spēku varas saglabāšanai neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.
