To valsts parlaments apstiprināja aprīļa vidū, bet drīz vien parakstīja arī prezidents Volodimirs Zelenskis.
Saskaņā ar likumu, samazināts dienestā iesaucamo vīriešu vecums no 27 uz 25.
Ukrainas Ārlietu ministrija savā tīmekļa vietnē informēja, ka no sestdienas Ukrainas pārstāvniecības atsāks pieņemt iesniegumus konsulāro pakalpojumu sniegšanai vīriešiem iesaukuma vecumā. Taču, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus, viņiem būs nepieciešams uzrādīt papīra formātā vai digitāli dokuments, kas apliecina viņu uzskaiti militārajā dienestā.
Iepriekš Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apstiprināja izskanējušo informāciju, ka ārzemēs dzīvojošajiem iesaukšanas vecuma ukraiņu vīriešiem tiks pārtraukta konsulāro pakalpojumu sniegšana.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
