Misijas mērķis ir izcelt 1994. gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja priekšgala rampu. Paredzams, ka pētnieku grupa darbu vraka vietā sāks trešdien.
Misijas laikā iegūtie dati tiks izmantoti "Estonia" digitālā modeļa veidošanā. Modeli pabeigt plānots nākamgad.
Misijas darba plāns paredz nofilmēt kuģa automašīnu klāju, pacelt rampu un nofilmēt iepriekšējās misijās nenofilmētās vietas, piemēram, zonu aiz rampas.
Tāpat varētu izcelt arī dažus citus vraka tuvumā esošus objektus. Filmēšana plānota gan vraka ārpusē, gan iekšpusē.
Neviens cilvēks misijas laikā pie vraka, kas atrodas 80 metru dziļumā, netiks sūtīts. Misija ilgs 10 dienas, un visus darbus veiks ar zemūdens aparātu palīdzību.
Izcelto rampu plānots nogādāt Paldisku ostā, kur saskaņā ar Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvaldi to analizēs Igaunijas puse.
Plānots veikt metāla analīzi, lāzerskenēšanu un ķīmisko analīzi. Šādā veidā varētu noskaidrot, vai uz rampas atrodas kādu citu vielu pēdas, kas, piemēram, liecinātu par sadursmi.
KONTEKSTS:
Prāmis "Estonia" nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju – stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
2021. gada vasarā uz prāmja nogrimšanas vietu vispirms devās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību atbalstītā ekspedīcija. Pēc tam izpēti veica arī otra ekspedīcija, kas privāti finansēta ar laikraksta "Postimees" un citu Igaunijas un Zviedrijas sponsoru līdzekļiem.
