Par fon der Leienas pārvēlēšanu nobalsoja 401 deputāts, 284 bija pret, bet 22 deputāti atdeva tukšus vai nederīgus biļetenus. Pirms balsojuma fon der Leiena iepazīstināja ar savām politiskajām prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem. Protams, atbalsts Ukrainai, un tika arī pakratīts pirksts pret Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu par viņa neseno tikšanos ar Putinu – tas Eiropu ir pamatīgi aizskāris.
Vācijas kādreizējā aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena Eiropas Komisiju vada jau kopš 2019. gada un ir pirmā sieviete šajā amatā. Viņas laikā Eiropas Savienība (ES) ir pārdzīvojusi vairākas krīzes, tostarp Covid-19 pandēmiju un Krievijas uzsākto karu Ukrainā.
Taču tikai dienu pirms izšķirošā balsojuma ES augstākā tiesa lēma, ka viņa Covid-19 pandēmijas laikā nav nodrošinājusi pietiekamu pārredzamību vakcīnu iepirkumos.
Eiropas Komisijas vadītāja arī virzījusi pretrunīgi vērtēto Eiropas "Zaļo kursu", kura mērķis ir panākt, lai ES līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla.
Latvijas deputāti par Leienu balsojuši dažādi
Balsojums bija slēgts un to, kā balsojuši no Latvijas ievēlētie deputāti, devās noskaidrot Latvijas Radio.
"Man personīgi bija tāda sajūta, ka tas [Leienas solījumi uzrunā] tiek lasīts no mūsu partijas "Progresīvie" vēlēšanu programmas – par to, ka mums jāveido Eiropa konkurētspējīgāka, bagātāka, noņemot nost dažādus ierobežojumus mazajam biznesam, jāizveido vienots kapitāla tirgus. Ir jāizveido Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēma, šis vienotais vairogs. Un ka nedrīkst atkāpties ne no viena "Zaļā kursa" mērķa, bet jāsāk tos īstenot un investēt. Un šeit varētu saukt vēl un vēl, tāpēc, protams, es atbalstīšu [Leienu]. Un, otrkārt, tas vienkārši ir izdevīgi mūsu reģionam, jo viņas komisijā augstos amatos būs Latvijas un arī Igaunijas pārstāvis," sacīja Mārtiņš Staķis (Progresīvie).
Savukārt Nacionālās apvienības divi deputāti Rihards Kols un Roberts Zīle, kā arī Reinis Pozņaks no "Apvienotā saraksta balsojumā" atturējās, jo viņus nav pārliecinājis tas, kā Urzula fon der Leiena ir atbildējusi uz deputātu jautājumiem, kad viņi tikās ar šīs grupas deputātiem. Pārrunātas tika vairākas aktualitātes, tostarp austrumu robežas stiprināšana un militārās industrijas darbības paātrināšana un attīstība Eiropā, kas savukārt varētu palīdzēt arī Ukrainai.
"Eiropas Parlamentā es nonācu lielā mērā tāpēc, ka mani neapmierina arī tas, kādā veidā un kādā tempā Eiropa darbojas. Un, manuprāt, šis tas ir jāmaina, bet neradās tāda sajūta, ka mūsu redzējums par to sakrīt," sacīja Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts").
No iepriekšējiem izteikumiem spriežot, arī Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā"), visticamāk, balsojis pret Leienas kandidatūru.
Kas ir Urzula fon der Leiena?
65 gadus vecā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ir vācu politiķe no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU). Leienas dzīve jau kopš dzimšanas saistīta ar Briseli un Eiropas Savienību, jo viņa dzimusi Beļģijas galvaspilsētā, ES ierēdņa ģimenē.
Leienai ir plaša politiskā pieredze. Viņa bijusi gan Vācijas ģimenes un jaunatnes lietu ministre, gan arī no 2009. gada novembra līdz 2013. gadam Vācijas darba un sociālo lietu ministre. Pēcāk viņa kļuva par Vācijas aizsardzības ministri un arī pirmo sievieti Vācijas vēsturē, kas stājusies šajā amatā.
Lai pārvēlētu amatā, nepieciešama 361 no 720 EP deputātu balsīm
Fon der Leienai bija nepieciešama vismaz 361 no kopumā 720 Eiropas Parlamenta (EP) deputātu balsīm parlamentā. 2019. gadā viņa uzvarēja balsojumā tikai ar deviņām papildu balsīm.
Fon der Leiena pieder Eiropas Parlamenta lielākajai politiskajai grupai – konservatīvajai Eiropas Tautas partijai (EPP), kas ir centriskajā koalīcijā ar Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu un liberālo grupu "Renew Europe".
Un vairākums šīs koalīcijas deputātu arī atbalstīja Leienas pārvēlēšanu. Tāpat Leienas palikšanu amatā uz otro termiņu atbalsta atsevišķi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāti, kā arī labējo Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (EKR) pārstāvji.
"Zaļie" arī skaidri pauduši, ka vēlas, lai Leiena, neskatoties uz daudzu labējo partiju pretestību, arī turpmāk ievērotu vērienīgos ES mērķus oglekļa emisiju samazināšanai.
Arī šajā pilnvaru termiņā Leienai daudz izaicinājumu
Tagad Leiena nosūtīs oficiālas vēstules dalībvalstu līderiem, aicinot izvirzīt kandidātus Eiropas komisāru amatiem – Latvija virzīs Valdi Dombrovski. Pēc tam rudenī Eiropas Parlamentā būs komisāru kandidātu izvaicāšana – katram 3 stundas, un vēlāk — balsojums par pilnu komisāru kolēģiju.
Daudz izaicinājumu politiķei sola arī šajā amata termiņā. Leienai būs jārisina arvien lielāks problēmu saraksts, tostarp ES politika attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, plašāka konflikta risku novēršana Tuvajos Austrumos, kā arī ES tirdzniecības saspīlējums ar Ķīnu.
