Ideja par tikšanos Eiropas politiskās kopienas (EPK) līderu formātā pieder Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Ideja radās pēc tam, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, un tā tika izziņota laikā, kad Francija bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. EPK nekalpo par aizstājēju kādai esošai organizācijai vai formātam.
Tas ir diskusiju un sadarbības formāts, kurā piedalās Eiropas valstis, ko vieno noteiktas vērtības un kurā tiek apspriesti dažādi Eiropas mērogam svarīgi jautājumi un aktuālas problēmas, galvenokārt saistībā ar drošību un stabilitāti kontinentā.
Londona gatava uzlabot attiecības ar Briseli
Iepriekš plašsaziņas līdzekļos izskanējuši viedokļi, ka vissvarīgākais šis pasākums ir tieši Lielbritānijai. It sevišķi pēc pārliecinošās leiboristu uzvaras nesenajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās.
Trešdien vakarā britu premjers Stārmers teica, ka šis samits kalpos par starta šāvienu esošās valdības jaunajai Eiropas politikai. Un ceturtdien Stārmers nepārprotami lika saprast, ka Londona ir gatava strādāt pie attiecību uzlabošanas ar Eiropas Savienību. Viņš to pamatojis ar situāciju Ukrainā, kas šobrīd cīnās arī par Eiropas cilvēku tiesībām dzīvot mierā.
"Uzdevums ir steidzams, jo mūsu drošība ir pakļauta riskam. Katru dienu Ukraina cīnās, lai aizsargātu ne tikai savus iedzīvotājus, bet arī Eiropas iedzīvotājus. [Aizsargātu] kontinentu, kurā mūsu ticība brīvībai, demokrātijai un likuma varai tika smagi izcīnīta un kas vēlas dzīvot mierā," teica Stārmers.
Runā par kopīgām vērtībām
"Manā vadībā Lielbritānija būs draugs un partneris, kas gatavs strādāt ar jums. Ne Eiropas Savienībā, bet kā daļa no Eiropas. Nefokusējoties uz atšķirībām starp mums, bet uz vērtībām, kas mums kopīgas. Vienoti mūsu apņēmībā aizstāvēt tās un pārliecināti par to, ko varam kopā sasniegt," uzsvēra britu premjers.
Kā atzīmē raidsabiedrība BBC, tad vārds "reset" jeb atiestatīšana ir starp dominējošajiem vārdiem šajā pasākumā. Taču ne visu ES dalībvalstu līderi, kas runāja ar žurnālistiem, ir pārņemti ar tik lielu entuziasmu. Piemēram, Īrijas premjerministrs Saimons Heriss teicis, ka vispirms pašai Lielbritānijai ir jāizvēlas, ko tieši tā grib.
Stārmers norādīja, ka pāri Eiropai stiepjas Krievijas drauds, vēršot uzmanību, piemēram, uz Krievijas militāro klātbūtni – lidmašīnas ielido Eiropas valstu gaisa telpā vai tuvumā peld kuģi.
Apspriež turpmāko atbalstu Ukrainai
Nepārprotami svarīgs temats ir arī tālākais atbalsts Ukrainai. Uz to aicinājis Ukrainas prezidents Zelenskis. Viņaprāt, lai arī Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nav izdevies sašķelt Eiropu, viņš mēģinās vājināt to, uzrunājot katru valsti atsevišķi.
"Mūsu pirmais uzdevums šodien šeit ir apliecināt mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainai. Atkal apvienoties ar tām vērtībām, kuras mēs lolojam, un pateikt, ka kopā stāsimies pretī agresijai šajā kontinentā. Jo Krievija apdraud visu Eiropu," sacīja jaunais Lielbritānijas premjers.
Tikmēr Zelenskis, nesaucot vārdā, atsaucās uz Ungārijas premjera Viktora Orbāna centieniem panākt miera sarunas starp abām karā iesaistītajām pusēm, tai skaitā nesen tiekoties ar Putinu.
"Jā, katrs pats izvēlas, kā rīkoties un kādu mantojumu atstāt. Ja kāds vēlas veikt kādus braucienus uz kara galvaspilsētu, lai parunātos un varbūt apsolītu kaut ko pret mūsu kopējām interesēm, vai uz Ukrainas vai citu valstu rēķina, tad kāpēc mums būtu šāds cilvēks jārespektē. Eiropas Savienība un NATO var risināt visas problēmas arī bez šī viena indivīda," viņš pauda.
Ukrainas prezidents arī aicinājis klātesošos līderus ļaut viņa valstij izmantot tālās darbības ieročus, lai uzbruktu tālāk esošiem mērķiem Krievijas teritorijā.
"Raķetes un droni nav valsts suverenitātes garants. Līdz ar to ir jābūt kolektīvai gribai tos notriekt, gluži kā tas bija ar irāņu raķetēm un droniem. Es aicinu jūs visus, visus līderus ieguldīt vajadzīgajā drosmē. Šie soļi ir jāsper."
Sanāksmē piedalās arī Latvijas premjere
Sanāksmē Latviju pārstāv premjerministre Evika Siliņa, kura atzina, ka Zelenska replika un attieksme pret Orbānu ir pamanīta, taču skaidrs, ka pārējo līderu atbalsts Ukrainai ir nepārprotams.
"Bija svarīgi dzirdēt, ka britu premjers, atklājot šo samitu, ļoti skaidri deva vēstījumu, ka viņi būs ar Ukrainu, ka grib tuvoties Eiropai un ierobežot Krieviju," viņa teica.
Samitā pārrunāta arī dezinformācija un citi uzbrukuma veidi, ko Krievija patlaban plaši izmanto arī Eiropā.
Stārmers, pasākuma laikā uzrunājot Eiropas līderus, aicinājis apspriest arī nelegālās migrācijas ierobežošanas pasākumus, kā arī sadarbību zaļās enerģijas izmantošanas jomā.
Ceturtdien pasākumā vēl ir gaidāmas tikšanās ar britu karali Čārlzu III un samita noslēguma sesija.
