Lai tas stātos spēkā, likumu jāparaksta prezidentam Gitanam Nausēdam, kurš iepriekš apliecinājis, ka atbalsta Lietuvas izstāšanos no konvencijas.
Kasešu munīcija ir ieroči, kas izkaisa lielu skaitu sprāgstvielu plašākā zonā, tādējādi radot potenciāli lielāku upuru skaitu. Bet cilvēktiesību organizācijas norāda, ka šāda tipa ieročus nevar izmantot uzbrukumiem konkrētiem mērķiem, bet nesprāgusī munīcija var nogalināt daudzus civiliedzīvotājus.
Lietuvā vairākus mēnešus norisinājās diskusija par to, vai ir nepieciešams izstāties no 2008. gadā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo parakstītās konvencijas, kurai ir pievienojušās vairāk nekā 100 valstis, taču to vidū nav ASV, Ķīna un Krievija, kuru rīcībā ir lielākie kasešu munīcijas krājumi. Konvencijai nav pievienojušās arī Latvija, Igaunija un Polija.
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns no valdošās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" ceturtdien pirms likumdevēju balsojuma norādīja, ka kopš 2011. gada, kad valsts pievienojās Oslo konvencijai, ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījusies, jo Lietuvai kaimiņos ir Krievija, kas kasešu munīciju izmanto karā Ukrainā.
"Šādas konvencijas darbojas, ja visas valstis tās ievēro. Šajā gadījumā problēma ir tā, ka Krievija, kas īsteno karu pret Ukrainu un kurai ir imperiālistiskas ambīcijas, šos noteikumus neievēro. Tas bija cits laiks, kad mēs pievienojāmies konvencijai," uzsvēra Kasčūns. "Tāpēc būtu ļoti nepareizi, ja valsts, gatavojoties savai aizsardzībai, uzreiz pateiktu, kādas spējas tā neizmantos savai aizsardzībai."
Kaščūns arī uzsvēra, ka mūsdienās kasešu munīcija tiek izmantota daudz atbildīgāk un efektīvāk.
Kasčūna priekštecis aizsardzības ministra amatā Arvīds Anušausks sacīja, ka Lietuva, neizstājoties no konvencijas, ierobežotu savas spējas efektīvi aizsargāties iespējamās agresijas gadījumā. "Visas NATO austrumu flanga dalībvalstis - no Somijas līdz Turcijai, izņemot Lietuvu, - nav pievienojušās konvencijai. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai arī Lietuva vairs nebūtu šīs konvencijas dalībniece, jo tādā gadījumā mums vajadzētu 20 reižu mazāk munīcijas, lai apturētu ienaidnieka lielas militārās kolonnas, lai apturētu potenciālo agresoru," apgalvoja Anušausks.
Taču daži Seima deputāti iebilda pret Lietuvas izstāšanos no Oslo konvencijas. Piemēram, opozīcijā esošās Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienības deputāts Vaļus Euls norādīja uz to, ka no kasešu munīcijas visvairāk cieš civiliedzīvotāji. Viņš arī ironizēja, ka Lietuva tagad vēloties izrādīties gudrāka par pārējām vairāk nekā 100 valstīm, kuras ir pievienojušās Oslo konvencijai.
Lietuvas Aizsardzības ministrija, kas ierosināja izstāšanos no konvencijas, norādīja, ka pēc konvencijas denonsēšanas un izstāšanās no tās Lietuvai vairs nebūs aizliegts iegādāties, uzkrāt un nepieciešamības gadījumā izmantot kasešu munīciju.
Ministrija uzsvēra, ka kasešu munīcija ir ļoti iedarbīgs aizsardzības līdzeklis un Lietuvai vajadzētu varēt to izmantot.
Aizsardzības ministrijā pauda pārliecību, ka Krievija un Baltkrievija bruņotā konfliktā ar Lietuvu noteikti izmantotu kasešu munīciju, kas agresorvalstīm sniegtu militāras priekšrocības.
Ministrijas vērtējumā Lietuva vienatnē vai kopā ar sabiedrotajiem varēs apmācīt karavīrus kasešu munīcijas izmantošanā.
Aizsardzības ministrija uzsver, ka pēc izstāšanās no konvencijas Lietuva ievēros starptautisko humāno tiesību principus. Turklāt varētu tikt izstrādāti atbilstoši noteikumi un procedūras, lai mazinātu kasešu munīcijas izmantošanas sekas.
Konvencija par kasešu munīciju, kuru Lietuva ratificēja 2010. gada decembrī, aizliedz kasešu munīcijas lietošanu, ražošanu un iegādi, kā arī izklāsta konkrētas prasības, lai risinātu tādu ieroču radītās humānās sekas.
Pērn jūlija vidū ASV nodeva Ukrainai kasešu munīciju, kas daudzās pasaules valstīs ir aizliegta, bet Ukrainai palīdz aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu.
Pēc tam toreizējais Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks sāka diskusijas par nepieciešamību izstāties no konvencijas.
Lietuvas lēmumu izstāties no vienošanās ir kritizējusi pazīstamā cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch", kas uzskata, ka tādējādi "Lietuva aptraipīs savu labo reputāciju un palielinās kasešu munīcijas civiliedzīvotājiem nodarītā kaitējuma risku".
Bažas par Lietuvas lēmumu ir paudusi arī nevalstiskā organizācija MAG, kas iestājas par dažāda veida ieroču izmantošanas ierobežošanu.
Konvencija par kasešu munīcijas aizliegumu parakstīta 2008. gada 3. decembrī Oslo. Tā stājās spēkā 2010. gada 1. augustā. Konvenciju parakstījušas vairāk nekā 110 valstis.
Taču konvencijas dalībvalstis nav Latvija un Igaunija, kā arī lielākās kasešu munīcijas ražotājas un krājumu īpašnieces – Ķīna, Krievija un ASV.
